Pēc pieejamās informācijas, 1969. gadā dzimušais rēzeknietis, kurš strādāja par taksistu Rīgā, ar nepilngadīgiem zēniem iepazinās ar starpnieka - 19 gadu veca jaunieša - palīdzību. Starpnieka uzdevums bijis sameklēt vairākus zēnus, kurus vīrietis varētu seksuāli izmantot. Zēni tika pievilināti ar iespēju izklaidēties: viņiem tika solīta jautra ballīte viesnīcā, tika piedāvāts arī alkohols, bet naktī, kad zēni jau bija iereibuši, ieradās taksists, kurš viņus seksuāli izmantoja - iesaistīja grupveida seksā. Vēl nepārbaudīta policijas informācija liecina, ka abu vīriešu upuru skaits varētu būt arī lielāks.
Var nenonākt redzeslokā
A. Pušņakovs pirmajā reizē notiesāts pēc salīdzinoši maigākās Krimināllikuma 162. panta 1. daļas par netiklu darbību izdarīšanu ar nepilngadīgo pret viņa gribu. Notiesāts uz diviem gadiem un sodu izcietis pilnībā. Toreiz lietā figurēja divi cietušie, lai gan neoficiāli tika minēts daudz lielāks potenciālo upuru skaits. Savukārt tagad lieta ierosināta pēc Krimināllikuma 160. panta par seksuālu vardarbību, Dienai apstiprināja Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis. Šis pants paredz gan bargākus sodus, gan probācijas uzraudzību pēc soda izciešanas.
Ja cilvēks izcieš pilnu soda termiņu un spriedumā nav norādīta probācijas uzraudzība, tad viņš nenonāk Valsts probācijas dienesta redzeslokā, Dienai skaidro dienesta vadītāja p. i. Ilona Linde. Tiesa, ar laiku situācija var mainīties, jo ir plānots īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu, apmācot darbiniekus un ieviešot bīstamo noziedznieku uzraudzības sistēmu pēc brīvības atņemšanas beigām. Tāpat paredzēts veidot visaptverošu pieeju atbalsta un kontroles nodrošināšanai personām, kuras atbrīvo no cietuma. Taču šim projektam līdzekļi būs pieejami tikai no 2017. gada. Tāpat attiecībā uz dzimumnoziegumus pastrādājušām personām var izmantot riska un vajadzību novērtēšanas instrumentus, kuru lietošanā jau 2010. gadā tika apmācīti 62 darbinieki. Tajā pašā gadā 15 Probācijas dienesta darbinieki apmācīti izmantot specializēto uzvedības korekcijas programmu. probācijas dienesta mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka darbs pie projektiem, kas saistās ar dzimumnoziedznieku uzraudzību, turpinājās arī pagājušajā gadā un turpinās šogad.
Vēl nākotnē plānots visos dzimumnoziegumu gadījumos īstenot sadarbību starp Valsts policiju, brīvības atņemšanas vietu, probācijas dienestu un Sociālo dienestu, kurā katru gadījumu izskatītu individuāli. Šādas sadarbības gadījumā dienesti vienoti varētu lemt, kā cilvēkam palīdzēt un kā viņu arī uzraudzīt, jo būtu izslēgta iespēja, ka katrai institūcijai viņš stāsta kaut ko citu, norāda I. Linde.
Vada nodarbības
Vaicāta par dzimumnoziedznieku audzināšanu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makārova skaidro: «Šis darbs ir ļoti smags kaut vai no tāda aspekta, ka šie cilvēki ir jāsagatavo un jāpārliecina vispār sākt un piedalīties kādā no programmām. Ieslodzījuma vietās šādiem cilvēkiem sniedz psiholoģiskas konsultācijas, viņi var piedalīties dažādās resocializācijas programmās, kuras attīsta sociālās prasmes, koriģē domāšanu un uzvedību, stresa mazināšanas un motivācijas programmās.» I. Makārova arī norāda, ka jau šobrīd Ieslodzījuma vietu pārvalde sadarbībā ar probācijas dienestu sagatavo speciālistus, kuri vadīs korekcijas un uzraudzības programmu dzimumnoziedzniekiem. Nodarbības dzimumnoziedzniekiem jau tiek vadītas Valmieras cietumā, Daugavgrīvas cietumā un Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
Valsts probācijas dienesta mājaslapā pieejams pētījums par recidīva gadījumiem personām, kas notiesātas par dzimumnozieguma izdarīšanu. Pētījums parāda, ka gandrīz ceturtajā daļā gadījumu likumpārkāpējs ir notiesāts par vismaz divu veidu dzimumnoziegumu izdarīšanu. No 372 gadījumiem, kas analizēti pētījumā, 255 jeb 69% dzimumnoziegums veikts pret nepilngadīgo.