Dedzīgās runas par Imigrācijas likuma grozījumu potenciāli milzīgo nozīmi Latvijas ekonomikas atdzīvināšanā nekādi nav attaisnojušās - top arvien skaidrāks, ka ne jau investīcijas jaunos, inovatīvos uzņēmumos tie nodrošinās.
Saeima, atkārtoti izskatot šos grozījumus, nemainītus atstājusi pantus, kas dod iespēju termiņuzturēšanās atļauju saņemt apmaiņā pret 100 tūkstošus latu vērta nekustamā īpašuma iegādi dārgākajos reģionos vai 50 tūkstošus latu vērta īpašuma iegādi mazāk iekārojamos apvidos.
Savukārt pantos, kas skar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu apmaiņā pret investīcijām Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā, paredzētas nelielas izmaiņas - investoriem gadā nodokļos būs jāsamaksā nevis desmit, bet gan divdesmit tūkstoši latu. Šādu summu nodokļos gada laikā spēj samaksāt arī samērā mazi uzņēmumi, kuru saimnieciskās darbības aktivitātes ir samērā pieticīgas.
Viens no dedzīgākajiem Imigrācijas likuma daudzinātājiem Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) jau berzē rokas: grozījumi iepūtīšot dzīvinošu dvašu smagi cietušajā nekustamā īpašuma nozarē. Tomēr A. Šlesera solījumi par Imigrācijas likuma grozījumu nepārvērtējamo nozīmi ekonomikas sildīšanā un jaunu darbvietu radīšanā, visticamāk, jau kārtējo reizi izrādīsies pārlieku optimistiski. Pat paša A. Šlesera pieaicinātais ārvalstu eksperts no Šveices jau Saeimas komisijas sēdē pauda, ka Eiropas valstu starpā valda asa konkurence par turīgu investoru piesaistīšanu.
Latvijas pozīcijas šajā konkurences cīņā nav diez cik spožas - Latvija neizceļas ar īpaši mīlīgu klimatu, tādēļ ar grieķiem un spāņiem, kuru nekustamā īpašuma tirgu arī ir satricinājusi globālā ekonomiskā recesija, konkurēt būs visai grūti. Turklāt nekustamā īpašuma tirgū piedāvājums krietni vien pārsniedz potenciālo pieprasījumu.
Šie apsvērumi tikai vairo aizdomas, ka Imigrācijas likuma grozījumi ir tapuši jau nolūkotu un pavisam konkrētu «investoru» interesēs.