Kritizē strausa politiku
Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama augusta sākumā pēc Irākas valdības lūguma pavēlēja saviem gaisa spēkiem dot aviācijas triecienus IS pozīcijām Irākas ziemeļrietumos, kur radikālie islāmisti šovasar sagrāba vairākas pilsētas, tostarp valsts otru lielāko pilsētu Mosulu. Džihādisti Irākas teritorijā iebruka no pilsoņkara pārņemtās Sīrijas, kuras ziemeļos IS kontrolē plašas teritorijas. Kustības līderis Abū Bakrs el Bagdādi džihādistu sagrābtajās teritorijās Sīrijā un Irākā ir pasludinājis kalifātu jeb islāma valsti.
B. Obama uzsver, ka ar amerikāņu pūlēm nepietiks, lai «vājinātu un iznīcinātu» IS, tāpēc viņš cenšas pārliecināt citas valstis pievienoties cīņā pret džihādistiem. Viņa pozīcijai aktīvi ir pieslējies Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons. Pirms pagājušajā nedēļā notikušā NATO samita britu laikrakstā The Times bija publicēts abu politiķu raksts, kurā viņi aicināja citas valstis atturēties no strausa politikas. «Tie, kuri vēlas piekopt izolacionistu pieeju, nesaprot drošības dabu XXI gadsimtā,» teikts publikācijā. «Notikumi citās pasaules daļās, īpaši Irākā un Sīrijā, apdraud mūsu drošību mājās.»
Agrāk D. Kemerons bija atturīgs pret viņa valsts militāru iesaistīšanos cīņā pret IS, tomēr pēc tam, kad augusta beigās pasauli satrieca video, kurā Sīrijā karojošs britu džihādists nogriež galvu sagūstītam amerikāņu žurnālistam, atriebjoties par ASV uzlidojumiem, viņa nostāja mainījās. «Mums ir jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai izbeigtu šīs briesmīgās organizācijas pastāvēšanu,» viņu citē The Mirror.
Britu mediji vēsta, ka pagājušajā nedēļā D. Kemerona pārstāvētās Konservatīvās partijas līderi uzrunājuši parlamentā strādājošos partijas biedrus, lai uzzinātu viņu domas par iespēju nosūtīt britu iznīcinātājus veikt uzlidojumus IS kaujiniekiem Irākā un Sīrijā. Konservatīvo koalīcijas partneri liberāldemokrāti un opozīcijā esošie leiboristi izteikušies, ka būtu gatavi atbalstīt militāru Lielbritānijas rīcību pret IS.
NATO samitā D. Kemerons aicināja valstis nemaksāt IS un citām islāmistu organizācijām izpirkuma maksu par savu pilsoņu atbrīvošanu no gūsta, jo tādējādi tiekot finansēta terorisma tālāka izplatīšanās.
Neskaidrība par Sīriju
Politiķi un eksperti uzskata, ka IS nav iespējams sakaut, ja netiek dots militārs trieciens džihādistu pozīcijām Sīrijas ziemeļos, kas ir viņu bastions. ASV pagaidām nav veikušas uzlidojumus Sīrijā, jo Baltais nams nav ticis skaidrībā, kā pamatot to sankcionēšanu. B. Obamas administrācija noraidījusi iespēju sadarboties ar Sīrijas autoritārā prezidenta Bašāra el Asada režīmu.
D. Kemerons uzskata, ka B. el Asada atļauja nav vajadzīga. «Asads ir pastrādājis kara noziegumus pret savu tautu, tāpēc viņa valdība nav likumīga,» sacījis britu premjers. Arī Irākas prezidents Fuāds Masums, kurš ir vērsies pie starptautiskās sabiedrības ar lūgumu palīdzēt Bagdādei apkarot IS, uzskata, ka nav nepieciešams sadarboties ar B. el Asadu, lai izsvēpētu džihādistus no Sīrijas.
B. Obama vairākkārt ir uzsvēris, ka pasākumi pret IS būs veiksmīgi, ja ASV saņems atbalstu no Sīrijas un Irākas kaimiņiem. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un aizsardzības sekretārs Čaks Heigels šonedēļ apmeklēs vairākas Tuvo Austrumu reģiona valstis, lai pārliecinātu tās iesaistīties amerikāņu vadītajā cīņā pret džihādistiem. Daudziem par pārsteigumu ASV senās ienaidnieces Irānas augstākais līderis ājatolla Alī Hāmeneī atļāvis militāristiem sadarboties ar amerikāņiem, lai apkarotu IS Irākā.
Vašingtona paziņojusi, ka prezidents B. Obama ikgadējās ANO Ģenerālās asamblejas sesijas atklāšanā septembra beigās sasauks ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi, kurā jāizstrādā rezolūcijas projekts, kas dalībvalstīm norādītu, kādi pasākumi veicami, lai atturētu savu pilsoņu došanos karot uz ārvalstīm, piemēram, IS rindās Sīrijā. Tiek lēsts, ka Sīrijā dažādu islāmistu grupējumu rindās karo ap 12 tūkstošiem ārzemnieku, tostarp 3000 rietumvalstu pilsoņu.