Ar katru gadu mazinās cerība tādu radīt, jo pārāk daudz darba roku jau aizbraucis un ietekmīgākie uzņēmēji, nejūtot Cēsu vadības pretimnākošo attieksmi vai saskaroties ar apgrūtinošām prasībām, jau izvietojušies apkārtējos novados. Tie cieši pieguļ Cēsīm, bet laika gaitā radušos pretrunu dēļ distancējas no tām.
Cēsīs ietekmi nostiprinājis topošā kultūras centra vadītājs, domes deputāts Juris Žagars, kura ieguldījumu pilsētas tēla veidošanā pilsētas vadība ir novērtējusi un tā dēļ viņu respektē. Taču J. Žagaram, šķiet, iet secen vienkāršo cēsnieku apbrīna, jo cilvēki nejūtot, ka kaut mazliet Mākslas festivālu un citu vērienīgu kultūras pasākumu rīkotājam interesētu pašdarbnieki un pilsētas iedzīvotāji. «Kāda ražošana? Mums būs tūrisms un kvalitatīvs kultūras produkts,» šos J. Žagara vārdus ir iegaumējis ne viens vien un - apvainojies.
Nenovērtē uzņēmēju lomu
Bija laiks, kad cīņā par Vidzemes pērles statusu Cēsis jutās kā favorītes. Pirms vairāk nekā 800 gadiem dibinātā pilsēta ir trešā vecākā Latvijā, bet XX gadsimta sākumā tā bija lielākā Vidzemes pilsēta. Atmodas laikā Cēsis bija pirmās, kur ārpus Rīgas nodibināja Latvijas Tautas frontes nodaļu. Arī sarkanbaltsarkanais karogs vispirms sāka plīvot virs Cēsīm un tikai pēc dažām stundām - pār Jelgavu. Kopā ar Valdi Atālu, Normundu Broku un Druvi Skulti Jaunās pils tornī 1988. gada 20. oktobrī sarkanbaltsarkano karogu uzvilka arī arhitekts Imants Timermanis, kurš jau vairākus sasaukumus ir Cēsu novada domes deputāts.
«Toreiz Cēsis bija viļņa virsotnē, bet, kad mākslinieki un radošie cilvēki savu paveica, nebija tehniskās inteliģences ar ekonomisko domāšanu tādā līmenī, lai novērtētu uzņēmēju lomu pilsētas attīstībā,» tagad atzīst I. Timermanis. Viņam pieder arhitektu birojs, kas īsteno projektus visā Latvijā. Atbildot uz vaicāto, ko varētu darīt, lai atgūtu zaudēto, I. Timermanis min divas iespējas - pēc vēlēšanām domē ir vajadzīgas jaunas vēsmas un «Cēsu rajona pašvaldības nākotnē ir jādabū kopā - administratīvi teritoriālā reforma sagandēja ne tikai situāciju Cēsīs, bet valstī kopumā». Viņaprāt, vajadzēja īstenot bijušā pašvaldību ministra Aigara Štokenberga piedāvājumu veidot vienu novadu uz Cēsu rajona bāzes. To vēlējās arī mērs Gints Šķenders, kurš jau līdz ievēlēšanai Cēsu domē bija pazīstams visā rajonā, bet tā pagastos pie varas bija zaļie zemnieki - tie, viņaprāt, baidījušies, ka pie G. Šķendera var aiziet ZZS vēlētāji.
Toreizējais rajona padomes priekšsēdis, Raunas novada priekšsēdis Andris Neimanis (ZZS) saka, ka Cēsu augstprātības dēļ lielais novads nav izveidots. Viņaprāt, G. Šķenders ir enerģisks un labs cilvēks, bet pilsēta nebija ieinteresēta sadarboties ar lauku pašvaldībām, un tā pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām palika viena ar Vaives pagastu. Pārējie - Amatas, Priekuļu, Pār-gaujas, Raunas, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Līgatnes novadi - turoties kopā un sadarbojoties. Sešiem no tiem ir arī kopīga būvvalde Cēsīs. Apkārtējo novadu bērni mācās Cēsu skolās, taču cēsnieki dodas sportot uz Priekuļu stadionu, jo savējais pamests.
Lepnība noriet līdz ar TP
Tautas partijas ziedulaikos uz Cēsīm brauca premjers Aigars Kalvītis, kultūras ministre Helēna Demakova un citas augstas personas, valdība atbalstīja pašvaldības investīciju projektus. Šķita, ka politiskā aizmugure vērienīgajām iecerēm nekad nezudīs. Taču krīzes gadi, TP palikšana ārpus varas un darbības izbeigšana atstāja iespaidu arī uz Cēsīm, kur palika neīstenotas ieceres un tukšākas kļuva ielas. G. Šķenders pašvaldību vada kopš 2001. gada vietējām vēlēšanām un atkārtotu uzticību iemantoja arī ar savu enerģiju, bet pēdējā gadā tā esot apsīkusi - iespējams, tāpēc, ka viņš jau pieņēmis lēmumu vēlēšanās vairs nekandidēt, uzticot šo komandu tālāk vadīt vietniekam Jānim Rozenbergam, kurš kļuvis par premjera pārstāvētās Vienotības biedru. Viņš ir cēsnieks ceturtajā paaudzē un nekur citur sevi nevar iedomāties kā Cēsīs, bet, dažuprāt, lai pašvaldība kaut ko radikāli mainītu, pie varas jānāk cilvēkam ar izteiktu saimniecisku domāšanu un stingru tvērienu, ar kādu nāca G. Šķenders.
Iepriekšējās - 2009. gada - pašvaldību vēlēšanās TP uzvarēja tik pārliecinoši, ka vienai bija vairākums un varēja ar citiem nerēķināties, bet tā nolēma sadarboties ar visiem deputātiem, lai nebūtu jāstrādā opozīcijas pretestības apstākļos. Cēsu novada domē desmit no 15 vietām ieguva G. Šķendera komanda, kurā TP biedrs bija tikai viņš pats, Voldemārs Vaivods un Juris Žagars, pārējie nebija nevienā partijā. Atlikušās piecas vietas sadalīja tagadējās Vienotības partijas ar Zaļo un Zemnieku savienību, kura ieguva vienu mandātu. LPP/LC, Saskaņas centrs un Tēvzemei un brīvībai/LNNK domē neiekļuva. Pagaidām nav redzams neviens, kas varētu izkonkurēt J. Rozenberga komandu.
Pārdošanā izlikti nami
Cēsis daudziem ir skaisto atmiņu pilsēta ar ļaužu pilno Rīgas ielu, kurā veikaliņi bija cits citam līdzās un pa kuru cilvēki plūda straumēm. Savulaik te Cīrulīšos bija viens no visā padomijā lepnākajiem kūrortiem, par ko nekas vairs neliecina. Cēsis nevar aizmirst arī skaisto pilsdrupu dēļ, bet daudziem tās jau ir tikai atmiņas, kurās viņi dzīvo, strādājot ārpus Latvijas. Agrāko laiku noskaņas var gūt vienīgi Cēsu pils parkā, kam pašvaldība nav žēlojusi ne savu, ne ES fondu naudu. Rīgas ielā palikuši nedaudzi veikaliņi, dažām ēkām aizsisti logi, daudzviet piestiprināti uzraksti, kas liecina par pārdošanā izliktiem namiem. Šajā ielā tagad visu nosaka māju īpašnieki, kuri uzliekot tik augstu īres maksu (pat septiņus latus par kvadrātmetru), ka ne veikalu īpašnieki, ne citi interesenti to nespējot maksāt. Vairāk nekā 20 īpašumu, piemēram, iegādājies kāds Amerikas fonds. G. Šķenders neredz, kā pašvaldība varētu ietekmēt īpašniekus. Dome nolēmusi visus ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa vecpilsētā paredzēt tās sakārtošanai.
Visā vainot tagadējo varu nebūtu taisnīgi, jo tā mantojusi arī 90. gadu sākumā pieļauto kļūdu sekas. «Toreiz Cēsis pazaudēja divas lielas iespējas, kas vēsturiski tām piederējušas - pilsētas vadība noraidīja piedāvājumu Cēsīs izvietot apgabaltiesu, kā arī augstskolu bijušajā Cēsu Skolotāju institūtā,» atgādināja toreizējais Cēsu rajona padomes priekšsēdis Māris Niklass (ZZS), kurš arī pašlaik ir deputāts. Apgabaltiesa un Vidzemes Augstskola tagad ir Valmierā.
Ar ES fondu atbalstu Cēsu infrastruktūru šis domes sasaukums aizejot atstās sakārtotu. Jādomā, ka līdz tam laikam pašvaldība būs tikusi galā arī ar skolu pārkārtošanu, jo pašlaik jaunas pamatskolas izveidošanai uz Pastariņa skolas un 2. pamatskolas bāzes tās telpās izrādīta liela pretestība, bet tas ļautu risināt arī arodskolas problēmas. Ja J. Rozenbergam būšot lemts vadīt pašvaldību, viņš vēlētos sākt ar pilsētas centra sakārtošanu, jo - kad būs uzbūvēta koncertzāle, svarīgi, lai arī apkārtējie Patērētāju biedrības objekti būtu viesiem pievilcīgi. Biznesa attīstību viņš redz radošajā industrijā, bet tas, ar ko Cēsis varētu būt īpašas, iespējams, būs Baltijas līmeņa kosmonautikas centrs, kurā bērni varēs iegūt informāciju par kosmosa izpēti. Ar šo ideju J. Rozenbergs plāno iepazīstināt Ekonomikas ministriju, lai varētu pretendēt uz ES finansējumu. Jau tagad Cēsu Bērnu zinātnes centru mēnesī apmeklējot vairāki tūkstoši skolēnu no visas Latvijas, tā dalībnieki piedalījās Latvijas kosmiskās zondes palaišanā.