Grīnvaldes kauja pirms 600 gadiem būtiski ietekmēja vēstures gaitu, paātrinot Vācu ordeņa norietu. Kauja bija viena no lielākajām viduslaiku Eiropā, tās dalībnieku skaits varējis pārsniegt 60 tūkstošus. Kaujas atcerei veltītie pasākumi turpinās vairākas dienas. Ar bagātīgu preču klāstu ieradušies desmitiem amatnieku, piedāvājot gan ieročus, gan bruņas, gan arī dažādas sadzīvē lietojamas lietas un apģērbu. Līdz ar dažādiem koncertiem iespējams noskatīties arī Polijas armijas priekšnesumā. Vienlaikus ar Grīnvaldes kaujas atceri tiek svinēta arī poļu skautu (harceru) organizācijas izveidošanas simtgade, gaidāma ap 2000 harceru ierašanās. Par Grīnvaldes pasākuma vērienu un nozīmīgumu liecina arī ļoti kuplā preses pārstāvju pulka ierašanās.
Grandiozais pasākums ar vairāk nekā 2000 viduslaiku bruņās tērpto karotāju piedalīšanos kulminēs 17. jūlijā, kad būs iespējams vērot 1410. gadā notikušās kaujas imitāciju. Pirms 600 gadiem Polijas karaļa Jagaiļa un Lietuvas dižkunigaiša Vītauta apvienotā poļu, lietuviešu, žemaišu, krievu un tatāru armija sagrāva Vācu ordeņa spēkus, mainot spēku samēru Eiropas austrumos. Kaujā krita vācu ordeņa virsmestrs Ulrihs fon Jungingens un ļoti liels skaits ne vien vācu, bet arī no citām Rietumeiropas zemēm ieradušos bruņinieku. Pēc šīs tolaik mežonīgajā prūšu zemes nostūrī notikušās kaujas Vācu ordenis pa īstam tā arī neatguvās, bet pirmo nopietnāko pārbaudījumu pārvarējusī poļu un lietuviešu savienība būtiski nostiprināja savas starptautiskās pozīcijas.