Tagad Valsts prezidents varētu tikai rosināt parlamenta atlaišanu, bet Saeima būtu atlaista, ja par to nobalsotu vairāk nekā puse balsotāju. Jaunas vēlēšanas tad varētu notikt ap to laiku, kad paredzētas kārtējās 10. Saeimas vēlēšanas.
Politiķi gan atzina, ka parlamenta atlaišana varētu būt tikai morāls sods, kā arī - ja referenduma iznākums būtu pozitīvs, pēc tam līdz jaunām vēlēšanām Saeimas sēdes sasauktu un to darba kārtību noteiktu Valsts prezidents. Tas ļautu izvairīties no tādiem lēmumiem, kas varētu nebūt valsts interesēs.
Pagaidām nekas neliecina, ka prezidents gatavotos rosināt parlamenta atlaišanu, bet V. Zatlers joprojām gaida, kad Saeimā atsāksies diskusija par prezidenta rosinātajiem Satversmes grozījumiem.
Pērn Saeima tikai daļēji izpildīja prezidenta ultimāta prasības un deva tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, bet par ierosinājumiem, kas paplašinātu prezidenta pilnvaras, tika nolemts diskusiju turpināt.
Šonedēļ Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (TP) Dienai atzina, ka 9. Saeimā diskusija par Satversmes grozījumiem vairs netiks atklāta, jo priekšvēlēšanu gadā tā nebūtu konstruktīva.
Komisija jau iepriekš bija konstatējusi, ka par šo iniciatīvu nevarētu nobalsot divas trešdaļas deputātu, kas nepieciešams, lai grozītu pamatlikumu. «Šis laiks nav piemērots būtisku lēmumu pieņemšanai,» atzina V. Muižniece un atgādināja, ka nākamā Saeima varētu mantot ne tikai Satversmes grozījumus, bet arī Pilsonības likuma grozījumus, kādi arī tiekot apsvērti. Tik nopietnus likumus pirms vēlēšanām atvērt, viņasprāt, nebūtu labi.
Nesen Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edgars Pastars atzina, ka dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām arī nebūtu vēlams pieņemt tik būtiskus lēmumus, kādus komisija iecerējusi, grozot Ministru kabineta iekārtas likumu un samazinot ministriju skaitu.
Tam V. Muižniece īsti nepiekrīt, jo šī Saeima, viņasprāt, varētu pieņemt grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, bet tie stātos spēkā pēc 10. Saeimas vēlēšanām.
Līdzīgi jau ir veiktas izmaiņas Saeimas Kārtības rullī, kas ierobežo deputātu staigāšanu. 10. Saeimā ne mazāk kā pieci viena nosaukuma kandidātu saraksta deputāti varēs izveidot tikai vienu frakciju un nevarēs iestāties citā frakcijā.