Tomēr EM ir pārliecināta, ka iespējamais siltuma cenu kāpums nav pietiekami pārliecinošs arguments subsīdiju saglabāšanai, jo pašreizējā sistēma visiem Latvijas iedzīvotājiem liek netieši subsidēt siltuma tarifus atsevišķās pilsētās. «Nav pareizi, ka visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji subsidē siltuma ražošanu no dabasgāzes, piemēram, Vangažos, Ādažos, Bauskā un Salaspilī,» tā EM nostāju skaidro EM valsts sekretārs Juris Pūce.
EM dati liecina, ka kopumā subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana skars 17 pilsētu un apdzīvoto vietu siltuma tarifus. Tostarp Cēsīs, Daugavpilī, Grobiņā, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē, Saldū, Siguldā kāpums būs līdz 7%, Dobelē, Valmierā, Jēkabpilī - līdz 15%, bet Ādažos, Bauskā, Salaspilī un Vangažos - virs 15%. Tiesa gan, kā liecina Dienas veiktās aplēses un arī EM pārstāvju teiktais, šie skaitļi tomēr pilnībā neraksturo slogu, kas nākotnē būs jāiznes iedzīvotājiem, jo minēto pilsētu vidū ir vairākas, kurās siltuma tarifs uz citu pilsētu fona ir samērā zems un attiecīgi veido mazāku daļu no iedzīvotāju tēriņiem. Piemēram, Valmierā, kur šogad februārī megavatstunda siltuma maksāja 36,52 latus, cenai pieaugot pat par 15% jeb par 5,48 latiem, tā būtu joprojām aptuveni par 20 latiem zemāka nekā Cēsīs.
EM arī neslēpj, ka ar Eiropas Savienības fondu palīdzību cer gaidāmo siltuma cenu kāpumu apslāpēt. J. Pūce norādīja, ka nākamos sešos gados siltuma ražotājiem no Kohēzijas fonda modernizācijas un energoefektivitātes uzlabošanai būs pieejams aptuveni 37,5 miljonu latu liels finansējums, kuru pašvaldības varēs izmantot gan sistēmu rekonstrukcijai, gan jaunu sistēmu būvniecībai.
Papildu modernizācijas iespējas gan, visticamāk, būs vājš mierinājums to pilsētu siltumražotājiem, kuri jau ir veikuši ražotņu modernizāciju un solījuši patērētājiem cenu kritumu. «Pašlaik esam iesnieguši SPRK apstiprināšanai siltuma tarifa projektu, kas paredz tarifu samazināt par 6,4-8,1 procentu, un tas varētu stāties spēkā no šā gada oktobra. Ierosinātā nodokļa ieviešanas gadījumā mūsu klienti gaidīto siltumenerģijas cenas samazinājumu nesaņemtu,» Dienai norāda SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa, kuras vadītais uzņēmums šoruden plāno uzbūvēt jaunu biomasas koģenerācijas staciju.
Pēc viņas aplēsēm, jaunais nodoklis Jelgavā veidotu ievērojamas papildizmaksas - ap 780 tūkstošiem latu gadā, tāpēc siltuma tarifs augtu vismaz par 10%. «Lielie iedzīvotāju parādi par siltumenerģiju jau kādu laiku signalizē, ka siltumenerģijas izmaksu celšana ir tuvu kritiskajai robežai,» uzsver G. Cimdiņa.
Savukārt Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis prognozē, ka lēmums atstās smagas sociālās sekas, jo iedzīvotāju maksājuma pieaugums būs daudzkārt lielāks nekā valdības plānotās pensiju indeksācijas un minimālās algas izmaiņas.