Nesenākajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktajā Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) pētījumā Singapūras skolu jaunieši atzīti par otriem labākajiem pasaulē matemātikā, ceturtajiem dabaszinātnēs un piektajiem lasīšanā. Arī augstākās izglītības jomā singapūriešiem ir ar ko lepoties - Singapūras Nacionālā universitāte (SNU) prestižajā žurnāla Times Starptautiskajā universitāšu reitingā no 34. vietas pasaulē 2010. gadā šogad pakāpusies līdz 23. vietai.
Ņemot vērā universitātei ik gadu valsts piešķirto finansējumu, tas gan šķiet visai pašsaprotami - kā Dienai norādīja SNU rektora vietnieks Taņs Enčje, tikai pētniecībai vien universitāte gadā no valsts saņem 400 miljonus Singapūras dolāru jeb, pārrēķinot latos, aptuveni 175 miljonus. Salīdzinājumam - Latvijas Universitātes zinātniskās pētniecības budžets 2012. gadam ir 12,6 miljoni latu, un līdzīga šī summa bijusi arī iepriekšējos gados. Rīgas Tehniskajā universitātē datus par šo gadu Dienai nemācēja nosaukt, bet pērn viss universitātes pētniecības budžets bijis 10,18 miljoni latu. Turklāt šo skaitli veidojis ne tikai valsts devums, bet arī dažādu fondu finansējums.
Par spīti labajiem rezultātiem, pret Singapūras izglītības sistēmu tikušas raidītas arī kritikas šautras, jo, kā ziņo raidsabiedrība BBC, šajā valstī iekalšana un gatavošanās eksāmeniem dominē pār radošu pieeju mācībām. Šo problēmu gan lieliski apzinās arī pašas Singapūras varas iestādes, kas šobrīd cenšas ieviest radošāku pieeju mācībām, kurā galamērķis vairs nebūtu zināšanu iekalšana, bet skolēnu prasme apstrādāt informāciju. «Viņiem ir jāspēj saskatīt atšķirības starp patiesībām un nepatiesībām, jāspēj savienot šķietami attālas lietas, jāiemācās uztvert jaunas zināšanas pat tad, ja mainās to pasniegšanas konteksts,» raidsabiedrībai skaidrojis Singapūras izglītības ministrs Hens Svī Kīts.