Ja uz inflāciju paskatāmies plaši, ja runājam par vidējo cenu kāpumu, ja paskatāmies, no kā šī inflācija veidojas, tad ieraugām, ka valstij, visticamāk, nav tik daudz instrumentu, lai apkarotu inflāciju. Inflācijai var būt divi dažādi cēloņu veidi, kas var nākt no divām dažādām pusēm. Ir inflācija, kura veidojas no pieprasījuma puses. Šāda inflācija Latvijā bija 2007. gadā, un to izraisīja algu kāpums, kuru savukārt izraisīja kredītu burbulis, tad bija raksturīgs liels iekšējais pieprasījums un izmaksu palielinājums. Savukārt tagad mums ir pavisam cita veida inflācija. Visā pasaulē ir vērojams pārtikas cenu paaugstinājums, ko izraisīja pagājušā gada laika apstākļi. Pasaulē ir vērojams degvielas cenu paaugstinājums, ko ietekmē arī starptautiskie politiskie notikumi valstīs, kuras eksportē degvielu. Turklāt pasaulē pieaug pieprasījums pēc degvielas, jo Ķīnas un citu Āzijas valstu ekonomika aug ļoti strauji. Nosauktie faktori, kas izraisa inflāciju, ir ārpus jebkādas Latvijas valdības kontroles.
Jūs aizmirsāt pieminēt, ka valdība ir cēlusi nodokļus, kas ir Latvijas valdības kontrolē.
Arī nodokļi palielina inflāciju, bet domāju, ka nodokļu ietekme uz inflāciju Latvijā nav tik liela. Ņemsim vērā, ka visi šie faktori, kuri tagad ir ietekmējuši inflācijas pieaugumu, ir vienreizēji faktori - gan nodokļu pieaugums, gan pārtikas cenu pieaugums pasaulē, gan degvielas cenu pieaugums, kas ietekmē šāgada inflāciju. Taču tieši nākamā gada inflācija būs izšķirošā gan Eiropas Centrālajai bankai, gan citām institūcijām, kuras skatās, vai Latvija atbilst Māstrihtas kritērijiem. Tātad jautājums ir, cik lielā mērā šāgada inflācija ietekmēs arī nākamā gada inflāciju. Visticamāk, tie faktori, kuri izraisīja inflāciju šogad, vairs nedarbosies nākamajā gadā - vismaz lielākā daļa. Piemēram, maz ticams, ka pasaulē turpināsies pārtikas cenu kāpums, ko tomēr izraisīja laika apstākļi. Tāpat ir ar nodokļiem, turpmākas nodokļu palielināšanas, visticamāk, vairs nebūs. Ja nenotiek tādi neparedzēti notikumi pasaulē, kas ietekmē inflāciju arī Latvijā, neredzu būtiskus inflācijas veidošanās riskus valsts iekšienē. Domāju, ka mums ir izdevība izpildīt vajadzīgos Māstrihtas kritērijus, lai Latvija varētu pievienoties eiro.
Lai cīnītos ar inflāciju, finanšu ministrs Andris Vilks ierosina iesaldēt vai pat samazināt algas ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā. Kā jūs to vērtējat?
Es neredzu, ka šodien darba alga Latvijā būtu inflāciju ietekmējošs faktors. Neparedzu, ka arī nākamgad varētu notikt būtisks algu pieaugums, kas ietekmētu inflāciju. Kaulēšanās par algām notiek katra konkrēta uzņēmuma līmenī. Tā notiek visu laiku, tas ir pamatkonflikts, kas ir ielikts starp darba devēju un darba ņēmēju. Darba devējs vienmēr vēlas maksāt mazākas algas, jo tas viņam nozīmē mazākas izmaksas. Darba ņēmējs, protams, vienmēr grib saņemt lielāku algu. Tas, vai algu līmenis iet uz augšu vai uz leju, ir atkarīgs no produktivitātes, no tā, vai darbiniekam ir citas iespējas kaut kur citur darba tirgū. Tātad algu palielināšanās ir būtiski atkarīga no tā, kāds ir bezdarbnieku skaits valstī. Ja bezdarba līmenis ir mazs, ja darbinieku trūkst, ir iespējas runāt par algu pieaugumu. Latvijā pašlaik ir tik augsts bezdarba līmenis, ka nav nopietni runāt par būtisku algu kāpumu. Vienmēr ir izņēmuma gadījumi, kad kādam ļoti vērtīgam darbiniekam tiek palielināta alga arī tad, kad notiek vispārējs algu samazinājums. Taču pašlaik algu palielinājums Latvijā ir tik niecīgs, ka tas nekādi nevar ietekmēt inflāciju, atkārtoju, to ietekmē citi faktori, nevis darba algas.
Kāpēc tomēr Andris Vilks, turklāt tik nepiemērotā brīdī, kad atveras Vācijas darba tirgus, runā par nepieciešamību iesaldēt algas Latvijā?
Man tam nav nekāda izskaidrojuma. Neredzu, ka Latvijā varētu strauji augt produktivitāte, lai izraisītu algu pieaugumu. Ļoti maz ticams, ka inflāciju varētu izraisīt algu pieaugums, valstī ir augsts bezdarbs, kas liedz kaulēties par algu.
Inflācijas apkarošanas plāna mērķis ir pievienošanās eiro. Kā jūs skatāties uz vajadzību ieviest eiro, un vai tas obligāti jādara 2014. gadā, varbūt to varētu izdarīt vēlāk, kad Latvijas ekonomika kļūtu stiprāka?
Uzskatu, ka mums pagaidām vēl ir reta iespēja, kura ir jāizmanto, lai 2014. gadā pievienotos eiro. Vēlāk tas var nebūt iespējams, jo, ekonomikai straujāk attīstoties, nespēsim izpildīt Māstrihtas kritēriju attiecībā uz inflāciju. Mēs esam attīstības valsts, mēs gribam panākt attīstītās rietumvalstis, tāpēc mums attīstības tempiem un līdz ar to inflācijai ir jābūt dabiski augstākai nekā rietumvalstīs, izejot no kuru attīstības līmeņa pavisam citā laikā un citos apstākļos tika izstrādāti Māstrihtas kritēriji. Tie tika izstrādāti daudz līdzīgāka līmeņa valstīm, kuras atšķīrās nesalīdzināmi mazāk nekā mūsdienu attīstītās rietumvalstis un jaunās dalībvalstis, kuras sāk attīstību pēc sociālisma sabrukuma. Pieņemu, ka Māstrihtas kritēriju ievērošana kopumā zināmā mērā ir izdevīgāka vecajām, nevis jaunajām ES dalībvalstīm.
Eiro ieviešanai ir savi plusi un savi mīnusi. Ja tos visus uzskaitītu, izveidotos ļoti garš saraksts vienā un otrā pusē. Tomēr es saskatu, ka eiro ieviešanai ir vairāk plusu.
Pievienošanās eirozonai Latviju padarīs par nesalīdzināmi pievilcīgāku valsti ārvalstu investoriem nekā palikšana ārpus eirozonas. Mums būs iespējas aizņemties kredītus, arī lai pārfinansētu valsts parādu, par daudz zemākiem kredītprocentiem. Eiro ieviešana būs stimuls Latvijas ekonomikai.