Nedēļas nogalē eirozonas finanšu ministri vienojās, ka Spānija saņems aizdevumu līdz 100 miljardu eiro apmērā problēmās nonākušo banku atbalstam. Vācijas valdība jau paudusi atzinību lēmumam, uzsverot, ka vienošanās sniegt palīdzību grūtībās nonākušajām Spānijas bankām demonstrē pasaulei un finanšu tirgiem, ka Eiropa spēj īstenot būtiskus pasākumus, kad tas nepieciešams. Spānijas premjers Mariano Rahojs šo vienošanos aprakstījis gan kā Spānijas, gan kā eirozonas uzvaru - «uzvarēja uzticība eiro», viņš teicis žurnālistiem. Atšķirībā no citiem glābšanas pasākumiem šoreiz tiek piesaistīta tikai eiropiešu nauda un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) piedalās tikai kā novērojoši konsultanti, tiesa, vēl nav skaidrs mehānisms, no kurienes tiks ņemta nauda.
ES ir būtiski atrisināt Spānijas finanšu sistēmas samilzušās problēmas vēl pirms Grieķijas ārkārtas parlamenta vēlēšanām, kuru rezultāts varētu būt izšķirošs turpmākajai eirozonas attīstībai, taču Spānija ne tuvu nav vienīgā, kura jāglābj. Vēl pagājušajā piektdienā Eiropas Komisija (EK) publiski vēstīja, ka tās rīcībā neesot informācijas, ka Spānija gribētu griezties pēc palīdzības, taču jau nākamajās dienās tika pieņemts lēmums tās finanšu sistēmas stiprināšanai. Nākamā rindā varētu būt Kipra - oficiāli vēl lūgums nav izteikts, taču pagājušās nedēļas sākumā Kipras valdība atzina, ka varētu lūgt ES finanšu palīdzību, lai palīdzētu banku sektoram, un tas nozīmē, ka Eiropai varētu nākties atrast vēl vismaz pāris miljardu eiro no Eiropas Stabilitātes mehānisma, lai problēmas Kiprā vēl vairāk nepadziļinātu finanšu krīzi. Situācija Kiprā jāvērtē arī tās kaimiņu kontekstā, EK jau paziņojusi, ka Kipras banku sektors cieš no ievērojamās saistības ar Grieķiju gan privātā sektora, gan valsts ziņā.
Grieķijas izvēle 17. jūnijā notiekošajās ārkārtas vēlēšanās ir vislielākais nezināmais, Standart and Poors paziņojuši - iespējas, ka Grieķija pametīs eirozonu, ir viens pret trīs. Vēlēšanās 6. maijā 70% vēlētāju nobalsoja par partijām, kas iestājās pret Grieķijas glābšanas programmas taupības nosacījumu ievērošanu, taču, tikai pateicoties starptautiskajai palīdzības programmai, grieķi ir izvairījušies no maksātnespējas. Pēc pēdējo aptauju datiem, līdzīgs atbalsts ir gan konservatīvajai partijai Jaunā demokrātija, kas iestājas par atbalsta programmas nosacījumiem, gan Kreiso radikāļu koalīcijai (SYRIZA), kas neatbalsta ES prasītos taupības pasākumus.