Attiecībā uz tā dēvēto māmiņu algu griestu noteikšanu likumdevējiem pārmest tiesiskās paļāvības principa neievērošanu tā īsti nevar - pabalstu maksimālais apmērs tiek ierobežots tikai tām jaunajām māmiņām, kuras nebija gaidībās brīdī, kad Saeima nolēma ieviest pabalstu griestus. Taču no šī lēmuma ieviešanas paredzamais fiskālais ieguvums ir apšaubāms. Strādājošie pensionāri pērnvasar masveidā devās pensijā. Tagad dažas gaidībās esošās sievietes, tiesa, tikai tās, kam radību brīdis jau tuvu, nu cenšas šo brīdi pasteidzināt - ar aprēķinu, lai bērnu laistu pasaulē līdz 3. novembrim. Jo par pēc šī datuma dzimušo bērnu kopšanu maksātajam pabalstam tiks «uzlikti» griesti.
Protams, laikā, kad darba algas ir krietni samazinātas, sarucis arī jauno māmiņu skaits, uz kurām māmiņu algu griesti vispār attiecas. Tomēr tās, kuras, par spīti krīzei, turpinājušas labi pelnīt un nolēmušas tieši tagad laist pasaulē bērniņu, visai pamatoti var uzdot retorisko jautājumu - kādēļ par, piemēram, 6. novembrī dzimuša bērna kopšanu pabalsts paredzēts mazāks nekā par 28. oktobrī dzimuša bērna kopšanu? Kamēr par galveno nodokļu maksāšanas motīvu tiks pasludināta iespēja saņemt no valsts samaksātajiem nodokļiem adekvātus labumus, atbildēt uz šo jautājumu un pārspēt radošumā pilsoņus valstij būs grūti.