Kopējā zaudējumu summa nederīgo monētu dēļ pērn bija Ls 182 278, liecina RS dati. Katru mēnesi uzņēmums neiegūst 6,5% no skaidras naudas ieņēmumiem. Otra problēma, par ko sūdzas RS, ir vandaļu uzbrukumi - pērn sabojāti 44 stāvvietu automāti. «Ir vairākas masveida grupas, kas demolē automātus, iegūstot naudu. Ja vienu grupējumu aiztur, nākamais nāk vietā,» stāsta RS infrastruktūras direktors Egils Dīriņš. Bojājumu dēļ automāti stāv dīkā, kas atkal beidzas ar zaudējumiem - Ls 66 000 gadā. Turklāt vairāk nekā 35 tūkstoši latu katru gadu jāmaksā uzņēmumam G4S Cash Services Latvia par automātu inkasāciju. RS izeju saskata pārejā uz bezskaidras naudas norēķiniem. Ir trīs iespējas. Var izmantot stāvvietu viedkaršu tīklu, kas gan pašlaik ir ļoti niecīgs - šogad to izmantojuši 0,78% no kopējā stāvvietu lietotāju skaita, ko RS skaidro ar viedkaršu niecīgo piedāvājumu mazumtirdzniecībā. Var domāt par e-talona piemērošanu arī stāvvietām, par ko ieceres līmenī jau tika runāts jau tad, kad šo sistēmu sāka ieviest Rīgas sabiedriskajā transportā. Tāpat tiek pieļauta iespēja, ka automātus pielāgotu, lai tajos var norēķināties ar bankas kartēm. Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejā, kur otrdien uzklausīja RS problēmas, nekāds risinājums gan netika rasts, jo pats uzņēmums vēl nav izpētījis, kurš risinājums būtu ekonomiski izdevīgāks. Nav zināmas pat aptuvenās izmaksas. Neīsto monētu problēma ir arī e-talona automātos, taču to nav pārāk daudz, turklāt tie ir samērā masīvi, tāpēc droši pret vandaļiem, stāsta RS preses sekretārs Viktors Zaķis. Lata monētas norēķiniem nepieņem arī dažās automātiskajās degvielas uzpildes stacijās.
Dienas sastaptie autovadītāji Aspazijas bulvārī bija nevaļīgi un par iespējamo pāreju uz bezskaidras naudas norēķiniem neko nebija dzirdējuši. «Vēl vienu karti nēsāt līdzi gan nebūtu ērti. Ar bankas karti nevar? Viņi tik daudz naudas iekasē par stāvēšanu, lai tad arī mūs apkalpo,» uzskata rīdzinieks Viktors. Citam autovadītājam, kurš savu vārdu nenosauca, pieņemamāks šķita variants, ka naudas automāti paliek, bet tajos nepieņem viena lata monētas. Taču desmit šādi automāti jau darbojas 11. novembra krastmalā, bet par tiem RS katru dienu saņemot sūdzības.
Jautājums par autostāvvietu rentabilitāti radies, mēģinot apzināt RS budžeta veidošanas mehānismu, kas ir ļoti necaurredzams, norāda Rīgas domes deputāts Juris Viņķelis (PS): «Pārvadātājiem, kurus dotē, jābūt stingri nodalītām izmaksām, bet RS struktūra ir ļoti sazarota un naudas plūsma nepārskatāma. Tagad ir grūti saprast, ko dotē, kas nes peļņu, un deputāti balso uz aklo. Piedāvājumam par autostāvvietām jābūt samērīgam, apsverot iespējamos ieguvumus un zaudējumus.» Pats J. Viņķelis par ļoti ērtu uzskata norēķinu veidu, sūtot īsziņu, jo šādi klients maksā precīzu summu par stāvēšanas laiku, neko nepārmaksājot. Pagaidām gan arī šis maksāšanas veids lielu popularitāti nav guvis, jo ar īsziņu maksā aptuveni 11,49% no kopējā stāvvietu lietotāju skaita.