Stravinska krievu baleti

_ Vakaru ievadīs diriģenta Normunda Šnē un muzikoloģes Lienes Jakovļevas saruna. Visu trīs iestudējumu pirmizrādes notika Parīzē impresārija Sergeja Djagiļeva rīkoto leģendāro _Krievu sezonu_ laikā XX gs. pirmajā divdesmitgadē. _Svētpavasara_ pirmizrāde 1913.gada 29. maijā Elizejas lauku teātrī pat izraisīja vēsturisku skandālu, jo pavasara atnākšanas godināšana pagāniskajā Krievijā ar rituālo meitenes upurēšanu vēstījuma centrā, ekspresīvie un spēcīgie ritmi un tolaik pārdrošā, novatoriskā horeogrāfija tik ļoti šokējusi publiku, ka izrādi drīz nācies atcelt. Toties I.Stravinskis kopš šī brīža kļuva par modernisma ikonu, kura mūzikas ritmus un skanējumu mēģina atdarināt sekotāju paaudzes. Vaclava Ņižinska oriģinālhoreogrāfija gan tika atjaunota tikai pusgadsimtu vēlāk, pateicoties Milisentas Hodsones darbam. Dekorācijas un kostīmi tapa pēc ievērojamā XX gs. krievu mākslinieka, filozofa, rakstnieka Nikolaja Rēriha skicēm. _Ugunsputna_ horeogrāfā Mihailā Fokinā Djagiļevs bija sastapis mākslinieku, kurš spēja ieviest tik daudz jauninājumu, kas saistīja publiku, bet nenonāca pretrunā ar tās gaumi. Iestudējums uzreiz guva panākumus. Balets _Kāzas_ (_Svadebka_) priekšvēsta jaunā folkloras viļņa estētiku, jo komponēdams Stravinskis izmantojis paša adaptētus folkloras tekstus - nostāstus par krievu zemnieku kāzām. Horeogrāfiju veidoja Broņislava Ņižinska, slavenā dejotāja māsa. Kā nākamā Krievu baleta zelta programmā solīta Dmitrija Šostakoviča _Bultskrūve_ Maskavas Lielā teātra baleta izpildījumā 27.augustā.