Diena jau vēstīja, ka vēl iepriekšējās izglītības ministres Tatjanas Koķes (ZZS) laikā radusies iecere no 1. klases mācīt pirmo svešvalodu, kas lielākajā daļā skolu ir angļu valoda, bija viena no retajām reformām, ko atzinīgi vērtēja gan skolas, gan izglītības eksperti. Nepieciešamība mācīt pirmo svešvalodu jau no 1. klasē, nevis 3. klasē, kā tas ir tagad, tika pamatota arī ar zinātniskiem apsvērumiem. Proti, esot pierādīts, ka 4-7 gadu vecumā bērnu smadzeņu centri ir visatvērtākie valodu apguvei.
R. Broks norādīja, ka jau tagad daudzās Latvijas skolās svešvaloda no 1. klases tiek mācīta kā fakultatīvs priekšmets, un 96% no šo skolu skolēnu vecākiem izvēloties šo priekšmetu. Tomēr tajās skolās, kurās svešvalodu apguvi no 1. klases nenodrošina, to varēs nemācīt arī nākamajā mācību gadā. Tiesa, sagatavošanās darbi šīm pārmaiņām jau sākti - piemēram, izstrādāti programmu paraugi, apmācīti pedagogi, atvēlēti 125 tūkstoši latu mācību grāmatu iegādei. Iepriekš izskanējis, ka vēl nesāktas reformas atlikšana būtu potenciāli mazsāpīgāks budžeta grieziens, lai no konsolidācijas naža pasargātu pedagogu algu. R. Broks ceturtdien Krustpunktā uzsvēra, ka centīsies panākt, lai skolotāju alga vairs netiktu samazināta, taču gala lēmumu pieņemšot valdība. Tāpat viņš norādīja, ka arī nākamajā mācību gadā netikšot palielināts skolēnu skaits uz vienu skolotāju, lai arī iepriekš tika solīts, ka skolotāju un skolēnu skaita attiecība netiks paaugstināta tikai šogad.