Latvija pagaidām nav izmantojusi ne santīma, un valsts čammāšanās Rail Baltica dzelzceļa koridora virzībā krietni sakaitinājusi Eiropas Komisiju (EK), kas ar bažām raugās uz satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) paziņojumiem, ka ātrgaitas vilcienu līnijas izveide starp Rīgu un Maskavu, viņaprāt, ir lielāka prioritāte par dzelzceļa projekta Rail Baltica attīstību. Ja atbildīgā Satiksmes ministrija (SM) līdz šā gada vidum reāli nerīkosies naudas apguvē, tad Latvija šo finansējumu var zaudēt un tādējādi valsts būtiski iedragās savas izredzes tikt pie citas Eiropas naudas transporta jomā. Lai tas tā nenotiktu, premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzdevis satiksmes ministram rīkoties.
Igauņi atkal priekšā
Rail Baltica ir viens no 30 prioritārajiem Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) projektiem, kas var pretendēt uz TEN-T programmas naudu. Pēc izpētes 2007. gadā tika panākta vienošanās par Rail Baltica projekta pirmā posma īstenošanu - esošo platuma sliežu (1520 mm) rekonstrukciju posmā Kauņa - Rīga - Tallina. Pēc pirmā posma darbu paveikšanas paredzēts ķerties pie otrā - jaunas, Eiropas platuma sliežu (1435 mm) izbūves ātrgaitas vilcienu satiksmes nodrošināšanai. Par Rail Baltica otro posmu vēl noritot izpēte, bet pirmās kārtas darbiem esošo līniju modernizācijai un sliežu rekonstrukcijai ir jānotiek pilnā sparā vai vismaz jābūt iesāktiem, lai valstis paspētu izmantot tam 2007.-2013. gada TEN-T programmā iezīmēto naudu.
Rail Baltica projekta koordinators Pāvels Telička neseno vīzīšu laikā Latvijā paziņojis, ka Igaunija ir izpildījusi savas apņemšanās attiecībā uz Rail Baltica pirmo posmu - modernizējusi līnijas un pa atjaunotajām sliedēm jau var braukt ar ātrumu 120 km/h. Lietuva ir sākusi darbus un izmantojusi ap 5% finansējuma, bet Latvijas līniju atjaunošanas naudas apguves bilancē ir apaļa nulle. SM skaidro, ka, ņemot vērā krīzi, Latvija savus plānus Rail Baltica koridora izveidē 2009. gadā iesaldēja, solot tos atsākt pēc 2011. gada. «Pašreiz ar EK notiek lēmuma grozījumu saskaņošana, kas paredz projekta atsākšanu jau 2011. gadā, tātad ātrāk nekā noteiktais termiņš - 2011. gada beigās,» saka SM.
Tomēr EK pārstāvju dažādiem avotiem teiktais neliecina, ka Latvijā Rail Baltica projekta pirmās kārtas virzība norit pēc plāna. «Es vairāk ticu tam, ko saka Pāvels Telička,» Dienai teic eiroparlamentārietis Roberts Zīle (VL!-TB/LNNK), kuram Rail Baltica projekta koordinators jau pērn esot aizrādījis, ka Latvijai «vajag pasteigties». Bažas par Latvijas gausumu Rail Baltica projekta virzībā P. Telička paudis arī pagājušajā nedēļā Meierovica biedrības rīkotajā konferencē. «Viņš uzdeva loģisku jautājumu: vai Latvija ir ieinteresēta šajā projektā?» Dienai stāsta Meierovica biedrības vadītājs Tālis Linkaits.
Naudas būs mazāk
Kā secināms no avotiem, EK ir nopietni nobažījusies par Latvijas ieinteresētību Rail Baltica projektā, jo no satiksmes ministra pēdējā laika izteikumiem noprotams, ka viņam ir svarīgāka dzelzceļa koridora attīstība rietumu - austrumu virzienā jeb ātrgaitas vilcienu satiksme maršrutā Rīga - Maskava. Patlaban, kā var noprast no SM, rietumu - austrumu koridorā notiek līniju modernizācija, kam Latvija līdzfinansējumu, atšķirībā no austrumu - rietumu koridora, krīzes gados ir radusi. Tiesa, austrumu virziena attīstība tiek finansēta no Kohēzijas fonda (KF), kur ES līdzfinansējums 2007.-2013. gada periodā ir līdz 85% iepretim 10-20% TEN-T programmā.
Satiksmes ministrs, kā noprotams no viņa pēdējā laika izteikumiem, mēģina ar EK sarunāt, lai iecerētais ātrgaitas vilcienu maršruts Rīga-Maskava, kam pērn beigās Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes laikā Maskavā gūts arī Kremļa atbalsts, tiktu iekļauts TEN-T tīklā. R. Zīle stāsta, ka nākamajā ES programmēšanas periodā (no 2013. gada) ievērojami saruks KF finansējums, tiks pārskatīti kritēriji, un viņš stipri šaubās, vai EK un pārējās ES dalībvalstis piekristu austrumu - rietumu koridoru līdzfinansēt no TEN-T programmas, jo tā finansē prioritāros virzienus. «Rīgas - Maskavas virzienam nav eiropeiskās vērtības. Jākoncentrējas tikai uz Rail Baltica,» saka R. Zīle, stipri apšaubot, vai Latvija arī finansiāli spētu pavilkt ātrgaitas vilcienu līniju izveidi abos koridoros.
Tiesa, Latvijas izredzes tikt pie TEN-T programmas naudas Rail Baltica otrā posma īstenošanai jeb ātrgaitas vilcienu līniju izveidei ziemeļu - dienvidu koridorā būs visai niecīgas, ja valsts kavēsies ar Rail Baltica pirmā posma naudas apguvi - esošo līniju modernizācijai. «Tā situācija [attiecībā uz abu koridoru attīstību Latvijā] komisijā tiek vērtēta ļoti nopietni,» saka R. Zīle, kurš no atbildīgajiem cilvēkiem saklausījis brīdinājumu: ja Latvija līdz gada vidum neizsludinās konkursus un iepirkumus līniju modernizēšanai, šo pirmā posma naudu zaudēs. Ja tā notiks, nākamreiz pārliecināt EK par Latvijas ieinteresētību ES naudas apguvē jebkurā transporta jomas projektā, ne tikai ātrgaitas vilcienu līnijai Rail Baltica otrajā posmā, būs daudz grūtāk, ņemot vērā arī to, konkurence uz Eiropas finansējumu dažādos fondos un programmās saruks, jo naudas no 2013. gada būs mazāk.
Pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Imanta Lieģa un ārlietu ministra Ģirta Kristovska vēstulē premjeram izteiktajām bažām par Rail Baltica valdība šo otrdien uzdeva SM sagatavot detalizētu turpmākās rīcības plānu. Jautājumu par līdzfinansējuma piešķiršanu plānots skatīt 26. aprīļa sēdē.