Šaubas par pasaules kolonizēšanas pirmsākumiem zinātniekiem radās, kad divu stundu brauciena attālumā no Tbilisi tika atrasti aizvēsturisku cilvēku galvaskausi. Tie ir pietiekami veci, lai neiekļautos pastāvošajā modelī par izceļošanu no Āfrikas.
Padzīvoja Gruzijā
Galvaskausi, žokļa kauli un locekļu kaulu fragmenti, kas atrasti Kaukāza pakājē viduslaiku ciematā Dmanisi, liek domāt, ka pirmatnējie cilvēki nozīmīgu evolūcijas posmu izdzīvoja Eiropā. Iespējams, pēc sejas pantiem mums jau krietni līdzīgākie radījumi vēlāk devušies atpakaļ uz Āfriku, noslēdzot episko ceļojumu telpā un attīstībā.
Speciālisti sliecas domāt, ka pārakmeņojušies kauli ir aptuveni 1,8 miljonus gadu veci. No tā izriet, ka ļoti nozīmīgā izrakumu vieta Gruzijā devusi cilvēcei senākās zināmās cilvēka fosilijas ārpus melnā kontinenta.
Taču vissatraucošākais atklājums ir tas, ka agrīnās cilvēkveidīgās būtnes bija daudz primitīvākas par nebūt ne attīstītajiem Homo erectus. Līdz šim tika uzskatīts, ka šie uz divām kājām taisni izstiepušies cilvēki bija pirmie, kuri pirms aptuveni miljons gadiem uzdrošinājās atstāt silto Āfriku un doties jaunu teritoriju meklējumos, ziņo Daily Telegraph.
Dmanisi cilvēkiem smadzenes bijušas par 40% mazākas nekā Homo erectus, un arī augumā viņi bijuši ievērojami sīkāki, britu laikrakstam Independent stāstīja skeletus pētījušais zinātnieks Gruzijas Nacionālā muzeja ģenerāldirektors Dāvids Lordkipanidze. «Pirms mūsu atraduma valdīja uzskats, ka cilvēki iznāca no Āfrikas gandrīz pirms miljons gadiem, ka viņiem jau bija moderni akmens darbarīki un ka viņu ķermeņa anatomija bija visnotaļ attīstīta gan smadzeņu kapacitātes, gan locekļu proporciju ziņā. Mūsu atklājumi stāsta kaut ko pavisam citu,» profesors D. Lordkipanidze mudināja pārrakstīt cilvēces agrīno vēsturi.
Devās mājup
Viņš ir pārliecināts, ka Gruzijā atrastās fosilijas piederējušas būtnēm, kas nākušas no Homo sugas, taču bijušas ļoti primitīvas. «Tās varētu būt priekšteči visai Homo erectus populācijai, un varam pieņemt, ka pēdējie radušies Eirāzijā,» profesors piedāvā versiju, kas noteikti nepatiks daudziem konservatīvajiem cilvēces evolūcijas teorijas piekritējiem.
Profesors izklāsta šādu attīstības scenāriju - mazās pirmatnējās cilvēkveidīgās būtnes radušās Āfrikā. Pagaidām nezināmu apstākļu dēļ tās pārvietojušās uz ziemeļiem un sasniegušas Kaukāza reģionu. Tur evolucionējušās par Homo erectus un kas migrējušas atpakaļ uz dienvidiem. Un jau Āfrikā noticis nākamais attīstības posms, kurā radās Homo sapiens jeb patlaban dzīvojošā suga.
«Jautājums ir - vai Homo erectus izcēlās Āfrikā vai Eirāzijā? Ja Eirāzijā, vai bija migrācija pretējā virzienā? Pirms dažiem gadiem šī ideja šķita pavisam stulba, taču šodien tā vairs nešķiet tik stulba,» D.Lordkipanidze norāda uz izmaiņām zinātnieku sabiedrības skatījumā uz evolūciju.
Pirmie eiropieši
No skeletiem iegūts pietiekami daudz informācijas, lai nonāktu pie slēdziena, ka būtņu kājas jau bijušas līdzīgas mūsējām, bet rokas gan bijušas mazattīstītas, nepiemērotas smalku darbarīku turēšanai. Kopumā augums nepārsniedzis pusotru metru, taču pēc kaulu uzbūves var spriest, ka mazie cilvēciņi bijuši labi skrējēji. Iespējams, izturīgās ekstremitātes ļāvušas pāriet pāri puspasaulei un nonākt Eiropas pievārtē.
Vienīgās zināmās fosilijas, kas ir vecākas par Dmanisi cilvēku atliekām, atrastas Āfrikā un piederējušas arhaiskas sugas Homo habilis pārstāvim. Kauli esot 1,6-2,5 miljonus gadu veci.
«Es teiktu tā - ja mēs būtu atraduši Dmanisi fosilijas pirms 40 gadiem, tās mazo smadzeņu dēļ būtu klasificētas kā Homo habilis. To uzacu izvirzījums nav tik biezs kā klasiskajiem Homo erectus, bet zobi vairāk līdzinās tieši šai sugai,» profesors uzsver, ka tolaik doma par jaunas sugas veidošanos Eirāzijā nemaz nebūtu pieļauta. Viņš ir pārliecināts, ka Dmanisi no Homo habilis izveidojusies jauna suga: «Gruzija varētu būt pirmo eiropiešu šūpulis.»