Tas rada iespaidu par kādu slēptu vēlmi tirgoties kuluāros un, iespējams, runāt ar atsevišķām Vienotības grupām, tā cerot uz šī politiskā spēka sašķelšanos. Daži Vienotības biedri pieļāva, ka tāda varētu būt Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) interese, lai novājinātu savu nopietnāko konkurentu. M. Kučinskis iepriekš Dienai bija sacījis, ka nekādas separātas sarunas valdības veidošanā nenotiks. Vienotības biedru attiecības ir pārrunātas pirmdien valdes sēdē. Ģenerālsekretārs Artis Kampars Dienai atzina: «Lielas draudzības nav, bet saruna bija mierīga. Esam sapratuši, ka visiem kopā strādāt ir labāk.» Vienotību bija pārsteidzis arī tas, ka valdības deklarācijas sagatavošanā netiek iesaistītas visas partijas un iespējamie ministru kandidāti, bet piektdien premjera kandidāts plāno nolikt priekšā jau sagatavotu Ministru kabineta deklarācijas projektu.
Atkal muļļāšanās
ZZS pārņēma valdības veidošanas iniciatīvu ar vārdiem, ka «reiz ir jābeidz tā muļļāšanās». Taču S. Āboltiņai neesot radies iespaids, ka «ir vēlme strauji virzīties uz priekšu un izveidot valdību». Ar taisnīgu piedāvājumu Vienotība saprot ministru un citu augstu posteņu, ar ko domāts Saeimas priekšsēdētāja krēsls, sadalījumu atbilstoši partiju deputātu skaitam Saeimā. Vienotība kā lielākā frakcija ar 23 mandātiem pretendē uz sešām ministrijām. Tā vēlas arī turpmāk vadīt Ārlietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Satiksmes ministriju, kā arī uzņemties atbildību par tieslietām un ekonomiku.
No M. Kučinska atbildēm nekļuva skaidrs, kā viņš šādā situācijā plāno panākt kompromisu un izveidot stabilu valdību. Premjera kandidāts norādīja, ka viņa mērķis bija ar Vienotību runāt par darbiem un te abu politisko spēku viedoklis daudzējādā ziņā sakrīt. Vairāki Vienotības politiķi Dienai atzina, ka sarunas laikā M. Kučinskis neesot bijis pārliecinošs un nav juties kā situācijas noteicējs. «Viņam blakus sēdēja Augusts Brigmanis, kurš viņu uzraudzīja un vajadzības gadījumā mierināja,» atzina kāds tikšanās dalībnieks. Bijis arī jūtams, ka M. Kučinskis ir kompetents tajās jomās, kurās ilgstoši darbojies, piemēram, reģionālā attīstība un izglītība, bet «par citām tēmām viņš peldēja». Arī S. Āboltiņa atzina, ka «par ekonomiku mēs precīzas atbildes nesaņēmām». ZZS frakcijas vadītājs A. Brigmanis iepauzēšanu Dienai skaidroja ar nepieciešamību rūpīgi pārdomāt Vienotības priekšlikumu, slēptos iemeslus neatklājot. «Viņi pateikuši savas vēlmes. Tas ir nopietni. Mums tagad tās ir jāapspriež un jāapdomā,» sacīja A. Brigmanis, kuram šķitis, ka tikšanās bijusi laba un par valdības uzdevumiem, viņaprāt, domstarpību nebūšot.
NA neko neatdos
Vienotība vēlas pārņemt no Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) tieslietu nozares vadību. Savukārt, neieguvusi Satiksmes ministriju, tā varētu runāt par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Tagad to vada NA ministrs Kaspars Gerhards, kurš Dienai teica, ka NA nav gatava atteikties no kādas ministrijas, par kuru bijusi atbildīga līdz šim. To, ka šī nostāja ir stingra, apstiprināja arī Imants Parādnieks, kurš jau neoficiāli ir minēts kā labklājības ministra kandidāts.
Tāds saraksts, iespējams, neformāli ir apspriests. Ja Vienotībai piedāvāto labklājības ministra posteni izdotos iemainīt pret tieslieta ministra krēslu, tad NA labklājības ministra kandidāts ir I. Parādnieks. To viņš nenoliedza, bet uzsvēra, ka pašlaik neesot pamata par tādām varbūtībām runāt, jo premjera kandidāts nav izteicis šādu priekšlikumu. Uz vaicāto, vai M. Kučinskim izdosies izveidot valdību, I. Parādnieks atbildēja, ka, viņaprāt, ir cilvēki, kuri ir ieinteresēti, lai tas neizdotos. Ar to viņš domājot tos politiķus, kas paši gribēja veidot Ministru kabinetu. Ja NA gribēs atņemt Tieslietu ministriju, tad I. Parādnieks paredzot lielas domstarpības.
Dzintars Zaķis, kurš tiek pieskaitīts tai Vienotības astoņu deputātu grupai, kas pārstāv reģionu intereses, Dienai atzina - ja partijai būs jāiet valdībā ar sliktu piedāvājumu, tas atsauksies uz šīs valdības stabilitāti. «Mārim Kučinskim vajadzētu atcerēties, ka mēs varam būt arī trokšņaini,» piebilda Dz. Zaķis. Viņš savus sabiedrotos ir atradis Latgales partijā un tāpēc var justies kā pilntiesīgs frakcijas biedrs arī pēc aiziešanas no Vienotības. Savukārt citas tās sabiedrotās - Jēkabpils reģionālās partijas - līderi Leonīdu Salcēviču uz sarunām pavadīja viņa padomnieks Vladimirs Reskājs, kurš pērnā gada nogalē izstājās no partijas Latvijas attīstībai.
Dienas centieni noskaidrot, kurā grupā katrs deputāts būtu ieskaitāms, beidzās ar Anrija Matīsa norādi, ka šīs grupas pārklājoties. Piemēram, finanšu ministra Jāņa Reira kandidatūra valdības veidošanas sarunām esot pieteikta no četru deputātu grupas.
Vienotības valde oficiāli aicināja M. Kučinski uz izlēmīgāku rīcību un informēja, ka valdības veidošanas sarunās deleģē piedalīties priekšsēdētāju S. Āboltiņu, Saeimas deputātus Ilzi Viņķeli un Kārli Šadurski, iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, J. Reiru, A. Kamparu, valdes locekli Arvilu Ašeradenu, kā arī Valmieras mēru Jāni Baiku.