Cilvēkiem no neiesvaidīto kastas vienmēr patīk atbildīgu amatpersonu atlaišana. Un ja atlaiž četrus uzreiz... Tāds vēriens! Taču - gan Sarmīte Ēlerte, gan Ints Dālderis uzsvēra, ka ministrs pats var izvēlēties savus padomniekus un arī bez paskaidrojumiem pārtraukt sadarbību, tomēr noraidīja ministres minētos pārmetumus par atšķirīgajiem viedokļiem saistībā ar VKKF finansējumu. Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) padomnieki Sarmīte Ēlerte (Vienotība) un Ints Dālderis (Vienotība) nemaz nebija iesaistīti rakstniecības stratēģijas veidošanā. Tas teikts Ēlertes sestdien izplatītajā paziņojumā medijiem. Ministre: ”Viņi abi ir arī premjera padomnieki. Tieciet skaidrībā, vai varam piesaistīt akcīzei, vai nē. Ja varam, es būšu pirmā, kas nesīs karogus. Ja nevaram, meklējam citus variantus. Budžeta process jau iet. Augustā jau jābūt VKKF koncepcijai Ministru kabinetā uz galda. Līdz tam laikam formulai jābūt gatavai.” Viņa stāsta, ka pēdējos sešus mēnešus noticis ļoti rūpīgs darbs pie VKKF jaunās stratēģijas, kas sastāv no trim blokiem. Viens bloks attiecas uz to, ko dara Kultūras ministrija, otrs attiecas uz VKKF stratēģiju un finanšu mehānismu, bet trešais bloks attiecas uz astoņu nozaru prioritātēm, kas būtu finansējamas vispirms.
VKKF finansējums ierasti bijis piesaistīts akcīzes nodoklim, taču Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) un finanšu ministrs Andris Vilks (V) vairākās diskusijās norādījuši, ka šāds modelis patlaban nav iespējams. Ministre uz to norādījusi kultūras cilvēkiem, mudinot meklēt citus risinājumus. Turpretī viņas padomnieki Ēlerte un Dālderis sarunās ar partiju kultūras cilvēkiem paužot viedokli, ka jācīnās par piesaisti akcīzes nodoklim. Viņa iemeslu Ēlertes un Dāldera atbrīvošanai no padomnieku amatiem vērtē kā "ļoti dziļu, ļoti nozīmīgu un svarīgu.”
Ministre informē, ka patlaban ir izveidota Kultūras, Finanšu ministrijas un VKKF darba grupa, kas meklē citus finansējuma veidus. Ministre pieļāva, ka tā varētu būt vai nu kāda formula, vai nu Holivudas (kas tas tāds? –A.E.) vai kāds cits nodoklis, vai arī finansējumu varētu piesaistīt pie ekonomiskās izaugsmes. Ēlerte atgādināja, ka valdība pati savā deklarācijā ierakstījusi apņemšanos izskatīt iespēju nodrošināt VKKF neatkarību, atjaunojot finansējuma sistēmu, un valdība pati uz šādu diskusiju aicinājusi."Es tur neredzu nekādu konfliktu vai problēmu. To, ka tas nav iespējams šogad vai tuvākajā laikā, ļoti labi saprotu gan es, gan Ints Dālderis, gan kultūras cilvēki," uzsvēra Ēlerte.
Tostarp Rakstnieku savienības pilnsapulce 12. maijā pieņēma rezolūciju, kuras pirmais punkts skan šādi: „Apzinoties Valsts Kultūrkapitāla fonda izšķirošo lomu radošā procesa nodrošināšanā, prasām ar 2014. gada 1. janvāri atgriezties pie Valsts Kultūrkapitāla fonda neatkarīga finansējuma modeļa, piesaistot Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma apjomu noteiktiem alkohola un tabakas akcīzes nodokļa un azartspēļu nodevas procentiem. 2013. gadu noteikt kā pārejas periodu, palielinot budžetu (VKKF budžetu – A.E.) proporcionāli prognozējamam ienākumam no akcīzes nodokļa.”
LTV žurnāliste Laura Spridzāne sestdienas „Panorāmas” sižeta beigās minēja, ka izvēloties ministru (šoreiz kultūras), turpmāk jāņem kāds, kurš nozares pārstāvju cieņu jau izpelnījies.
Ko es ar visu šo atreferējumu gribu teikt? Gribu teikt, ka nākamajam ministram acīmredzot jābūt cilvēkam , kuru arī izraudzīsies Nacionālā apvienība, jo tā tai pienākas, taču ārpus savas partijas biedru rindām. Visticamāk, kultūras speciālistu. Vai mēs gaidīsim, kamēr jauns ministrs (piemēram, kāds kordiriģents) iestrādāsies un raudzīsim saprast, vai viņš tvers kultūru pārāk vispārināti vai arī būs mūsu kaujas vienības no valsts apmaksātais komandieris.. Jo cīņa neizbēgami pārsniedz KM robežas un jautājums nav tikai par komunikāciju, bet par finanšu ministra, premjera un visa Ministru kabineta labo gribu pārredzamā laika posmā.
Šodien kultūras ministre mums labākajā gadījumā kaut ko apsolīs. Visdrīzāk, pateiks, ka nevar uzturēt VKKF no akcīzes nodokļa tagad. Ka jāmeklē citi risinājumi. Kāpēc nevar tagad? Vai iesim pie Vilka un Dombrovska, lai viņi mums skaidro, kāpēc nevar tagad? Vai arī samierināsimies ar to, ka komunikācija ar ministri nupat būs atjaunota. Man gan tas tagad jau sāk aizvirzīties otrajā plānā. Jo, ja komunikācija neatjaunosies pietiekamajā līmenī, tad ministre darīs citas lietas, kas viņai labi padodas. Varbūt vairs ne kā ministre. Un gan jau kādreiz iepirksies arī tirdzniecības centrā Stockmann, ko, pēc kāda komentētāja domām, nedrīkstētu darīt rakstnieki, kuriem jābūt trūcīgiem - saskaņā ar definīciju.