Krājumu Zemākās virsotnes raksturo autores pašironiska refleksija par radošā procesa ikdienu. Dzejniece pievēršas senču mantojumam, garīgai pieredzei un mātišķībai. Svarīgākais: nebūt banālai, izceļot klasisko; negarlaikot, izceļot ikdienišķo; nesniegties līdz melodrāmai, runājot par jūtām; atrast balansu, kas ceļas no haosa un bezizejas.
“Liepas Rūces dzeja ir precīza, ķermeniska, atklāta un sāpīga. Lasīt tekstu, kas iztiek bez pašmērķīgiem kruzuļiem un katru metaforu, katru tēlu balsta autentiskā pieredzē, vienmēr ir vērtīgi. Nobriedusi un skaista dzeja, kas lasītājam ļauj sajusties dzīvam,” tā krājuma redaktors dzejnieks Artis Ostups.
Pati autore intervijā Latvijas Avīzei atklāj: “Pēdējos gados esmu gājusi ļoti garās pastaigās – spontānos, izaicinošos pārgājienos –, iemācījusies bezbailīgi peldēt un bailīgi braukt ar divriteni, mazliet pat ar skrituļdēli. Tas viss ir kāpšana ārā no atspulga, savas īstās balss saklausīšana. Rakstot Zemākās virsotnes, es esmu runājusi savā balsī. Ir bijis interesanti atklāt, ka manējā dažkārt izskan arī kā kolektīvā, ierasti pieklusināta vai apklusināta sieviešu balss.”
Dzejnieces Liepas Rūces debijas dzejas krājums Atspulga balss, kas izdots 2020. gadā apgādā Pētergailis, atzīts par labāko latviešu oriģināldzejas krājumu un godalgots ar žurnāla Domuzīme Dzejas balvu. Autores dzeja atdzejota igauņu, angļu, ukraiņu un krievu valodā.