Pildot vienu no savām būtiskākajām funkcijām – sabiedrības un jaunatnes izglītošanu –, grāmatu izdevis Rīgas pilsētas arhitekta birojs, un daļa tirāžas jau decembrī tika nodota Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un bibliotēkām Latvijā, Rīgas pilsētas bibliotēkai un tās filiālbibliotēkām, kā arī Rīgas skolām.
Grāmata ir autobiogrāfisks ieskats M.Staņas dzīvē un profesionālajā karjerā, īpašu uzmanību pievēršot viņas radītajiem projektiem. Par arhitektes darba metodēm un idejām galvenokārt liecina laikabiedru atmiņas, jo teorētiskās atziņas un rakstiskais mantojums nav saglabājies.
Martas Staņas slavenākais darbs ir Dailes teātra projekts, kura projektēšana un būvniecība ilga gandrīz 20 gadus, un tā pabeigšanu un atklāšanu arhitekte diemžēl nepieredzēja. Kā ievērojamākie darbi atzīmējami arī Lauku celtniecības ministrijas ēka 11. novembra krastmalā 31, arteļa Zvejnieks klubs, vidusskola un daudzstāvu dzīvojamās ēkas Zvejniekciemā, vidusskola Engurē, daudzstāvu dzīvojamā ēka Rīgā, Brīvības ielā 313, stadions Jūrmalā, Lielupē (nojaukts 90. gados), kā arī pretrunīgi vērtētais kinoteātra Spartaks projekts Eliazabetes ielā 61 (apjoms pretim kino Splendid Palace). M. Staņa ir projektējusi arī savrupmājas, vasarnīcas, izstrādājusi dizainu mēbelēm un veidojusi dzīvokļu interjerus.
M.Staņa (dzim. 1913. gada 4. martā Strenčos) ir viena no izcilākajām un vienlaikus arī pretrunīgāk vērtētajām padomju ēras arhitektēm Latvijā. Studējusi un arhitektes diplomu ieguvusi Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras fakultātē. Bijusi LU profesora Ernesta Štālberga asistente. Strādājusi mēbeļu artelī Asociācija; kā arhitekte Vissavienības institūta Giprosovhozstroj Latvijas nodaļā; būvdarbu vadītāja artelī Zvejnieks Zvekniekciemā, pedagoģe Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā un Valsts Mākslas akadēmijā; arhitekte institūtos Latgiprosgorstroj un Latkomunprojekt. Mirusi 1972. gada 17. janvārī Rīgā.
Grāmata elektroniskā formātā pieejama šeit: