Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Intervija ar kuratoru Marku Gisbornu. Ideju kondensācija

Izstāžu zālē Arsenāls tiek atklāta vērienīga izstāde Gara radinieki, kura iepazīstina ar pēdējā pusgadsimta aktuālo Vācijas mākslu  

Apjomīgajā retrospekcijā tiek eksponēti 53 autoru 77 darbi. Izstādes kurators un koncepcijas autors ir pazīstamais mākslas kritiķis, pētnieks un starptautisko izstāžu kurators Marks Gisborns. Viņa personībā pārsteidz un sajūsmina apbrīnojamās darbaspējas, dziļās zināšanas un plašā erudīcija, tolerance un labās manieres. Vienīgais, kas neizbrīna, ir Marka Gisborna izcilais angļu humors, jo tādam tam ir jābūt, ja tava dzimtene ir Britu salas. Jau gandrīz divdesmit gadu Marks Gisborns dzīvo Berlīnē, kurā, kā viņš saka, ir vairāk vietas un laika.

Izstāde Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls būs skatāma no 17. jūnija līdz 21. augustam. Ekspozīcijas nosaukums aizgūts no Johana Volfganga Gētes darba Gara radinieki (1809). Projekta mērķis ir sekmēt skaidru un emocionālu izpratni par svarīgākajiem aspektiem, kas raksturo vācu mākslu pēdējos 50 gados. Šī ir pirmā tik liela mēroga Vācijas laikmetīgās mākslas retrospekcija Rīgā, kurā piedalās Eiropas un pasaules līmeņa zvaigznes. To vidū ir Andreass Gurskis, Anzelms Kīfers, Georgs Bāzelics, Gerhards Rihters, Jergs Immendorfs, Jonatans Mēze, Jozefs Boiss, Martins Kipenbergers, Martins Kobe, Neo Rauhs, Olafs Nikolai, Rozemarija Trokele, Tomass Šite, Tomass Štruts, Zigmārs Polke un daudzi citi.

Ekspozīcijas panorāmu veido glezniecība, zīmējumi, skulptūra, fotogrāfija, videoinstalācijas, kā arī konceptuālās mākslas paraugi. Izstādes fokuss ir vērsts uz vācu mākslas vizuālo un uztveres saturu, nevis uz teoriju radīšanu. Tā kā aplūkojamajā laikposmā eksistēja gan Rietumvācija, gan Austrumvācija, izstādi papildina darbi, kas komentē mākslas attīstību Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR). Lai gan atsevišķi pazīstami autori, piemēram, Gerhards Rihters, Zigmārs Polke un Georgs Bāzelics, savu radošo darbību sāka Austrumos pirms Berlīnes mūra izveides (1961), Austrumvāciju lielākoties pārstāv Vācijas atkalapvienošanas perioda mākslinieki.

Darbu izlasi kurators Marks Gisborns veidojis, apzinot 45 kolekcijas – Vācijas izstāžu zāļu un muzeju, kā arī vairāku mākslas kolekcionāru privātos krājumus Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. Izstādes darbu kopējā vērtība pārsniedz 100 miljonu eiro.

Neilgi pirms izstādes atklāšanas kurators Marks Gisborns atbildēja uz KDi jautājumiem.

Kādi ir bijuši jūsu galvenie kritēriji un principi mākslinieku un darbu atlasei izstādei Rīgā?

Mākslas darbiem, kas atlasīti šai izstādei, vajadzēja atspoguļot pēdējo 50 gadu vācu mākslas galvenās tēmas un trajektorijas. Pilnīgi noteikti ir gandrīz neiespējami parādīt vācu mākslas nesenās vēstures milzīgo audeklu ar 70 un vairāk mākslas darbiem. Izstāde ir mēģinājums tuvoties kaut cik pilnīgai ainai ar ekspozīcijas sadalījumu četrās tēmās, kas iezīmē galvenos vācu mākslas un kultūras aspektus pēckara periodā.

Kas ir būtiskākais, kas jāzina Latvijas skatītājiem par Vācijas laikmetīgo mākslu?

Es vēlos Latvijas skatītājiem sniegt ieskatu vācu mākslas daudzveidībā. Lai šeit uz vietas būtu iespējams redzēt nozīmīgāko mākslas meistaru ievērojamākos darbus, kas radīti pēc 1960. gada. Tā ir lieliska izdevība – iepazīties ar pasaulē slavenu laikmetīgo vācu mākslinieku jaunradi, baudot to nepastarpināti intīmā mijiedarbībā.

Kāpēc ekspozīcijā jūs fokusējaties tieši uz šīm četrām tematiskajām zonām: Ekspresija, iztēle un subjektivitāte, Vēsture un kultūras naratīvs, Abstrakcija un koncepcija, Mākslas pasniegšana un kritika?

Zonas vai tēmas piedāvā ideju kondensāciju, veidu, kā ar sinhronizētu metodi sasaistīt mākslas darbus, kas piederīgi dažādiem pēdējo 50 gadu periodiem. Tajā pašā laikā tas realizējas autentiskā kārtībā, kas nosaka, kā idejas veido sintēzi. Ideja par sintēzi vienmēr ir bijusi nozīmīga vācu mākslā un filozofijā. Tā ir attīstījusies no apgaismības laikmeta dialektiskajām teorijām (die Aufklärung).

Kas padara Vācijas mākslu atšķirīgu Eiropas un Rietumu kultūras kontekstā?

Tas loģiski turpina atbildi uz jūsu iepriekšējo jautājumu, ka vācu mākslā un kultūrā pastāv vēsturiska kontinuitāte. Lai gan mūsdienu globalizētajā pasaulē mēs nevaram vairāk runāt par mākslas skolām, jo nepastāv tāda vācu mākslas skola utt. Tomēr mēs varam runāt par savdabīgu vienošanos, piemēram, alķīmija, tonālās īpatnības, cildenums, koncentrēšanās uz iekšējiem afektiem vai emocijām, ja vēlaties, redzes internalizācija.

Jūs esat anglis. Ar ko jūsu skats uz Vācijas mākslu ir īpašs? Kas jūs kā kuratoru fascinē vācu mākslā?

Es domāju un ceru, ka, iespējams, man ir objektīvāks skats. Man ir zināšanas filozofijā, un es izjūtu, cik nozīmīgs ir domāšanas veids, ja skati lietas no atšķirīgām perspektīvām. Piemēram, britu empīriskais, franču racionālais un vācu sintētiskais vai dialektiskais domāšanas veids. Vai Latvijā jūs esat pārliecināti, ka Kārlis Markss bija vācietis? Kopš es atmetu jūtas un daudzas tīri abstraktas idejas, es par lietām domāju ar vācu mākslai raksturīgo domāšanas veidu.

Izstāde

Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts

Izstāžu zālē Arsenāls 17.VI–21.VIII 


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja