Izstādi Kosmosa kuģis Zeme ievada satikšanās starp diviem radniecīgiem 1977. gada notikumiem – Ulda Brauna dokumentālā filma Ceļojums uz Zemi, kuras plakāta autors ir mākslinieks Ilmārs Blumbergs, un NASA starpplanētu zondēm Voyager 1 un Voyager 2, kas joprojām turpina savu ceļojumu ārpus Saules sistēmas.
Ulda Brauna filma, kas tapusi, izmantojot kinohroniku materiālus no 72 valstīm, rosina skatītāju uzlūkot mūsu planētu kā vienotu kosmosa kuģi, par kuru pilnveidošanu un nosargāšanu ikviens nes atbildību. Tikmēr Voyager zondes, starpzvaigžņu telpas bezgalīgajā tumsā sev līdzi nes divas identiskas zelta plates – eklektiskas pleilistes ar mūsu planētas skaņām, laika kapsulas no divdesmitā gadsimta otrās puses, kuru paredzamais mūža ilgums ir vismaz miljards gadu.
Turpinot šo saspēli, izstāde Kosmosa kuģis Zeme aicina aplūkot cilvēka attiecības ar vidi. Izstādē iekļauti Māra Ārgaļa, Lilijas Dineres, Dzidras Ezergailes, Ināra Helmūta, Zentas Loginas, Genādija Suhanova, Semjona Šegelmana, Neles Zirnītes un citu, arī nezināmu mākslinieku darbi.
Izstādes kuratori: Gustavs Grasis un Valters Kalsers.
Bauhaus ar savu pārmaiņām bagāto vēsturi ir kļuvis par slavētu un reizē arī kritizētu modernā dizaina un avangardiskās dzīvesziņas simbolu. Kaut arī Bauhaus skola pastāvēja vien no 1919. līdz 1933. gadam un dažādās vietās (Veimārā, Desavā, Berlīnē), tā kā neviena cita institūcija iemieso atmodas un modernisma garu. Kā Bauhaus, kas savas pastāvēšanas laikā izglītoja vien aptuveni 1300 studentus, guva tik lielu ietekmi un kļuva par radikālas sociālās, dizaina un pedagoģijas atjaunotnes iemiesojumu? Kas padara Bauhaus dizainu tik īpašu, ka daži tā modeļi tiek ražoti joprojām? Izstādes programmatiskais nosaukums Visa pasaule kā Bauhaus citē Bauhaus skolnieku un skolotāju Frici Kūru (1928). Tas atsaucas uz jaunu mākslas, amatniecības un tehnoloģiju parametru definēšanu, ko Valters Gropiuss manifestēja kā jaunas dizaina pasaules radīšanu, kas sevī ietver arī visus sociālos aspektus.
Visa pasaule kā Bauhaus skolas fenomenu izvērsti pēta astoņās dažādiem aspektiem veltītās sadaļās, koncentrējoties uz laiku no 1919. līdz 1933. gadam.
Izstādes kurators: Boriss Frīdevalds.