Jau vairākus gadus kopš kara sākuma, dodoties iemūžināt kinokadros, kā Ukrainas iedzīvotāji pretojas Krievijas bruņoto spēku iebrukumam, dokumentālists Vitālijs Manskis apmeklēja arī savu dzimto pilsētu Ļvivu. Pilsēta, kas viņam saistās ar gaišām un dārgām bērnības atmiņām, nu kļuvusi par sēru un asaru telpu, ik dienu apglabājot karā kritušos iedzīvotājus. Visās šajās bērēs vienmēr piedalās mūziķu kolektīvs - hetmaņa Petro Sagaidačnija vārdā nosauktās Nacionālās sauszemes spēku akadēmijas orķestris, kura mūziķi režisoram uzticēja savus stāstus, tā kļūdami par filmas Laiks līdz mērķim galvenajiem varoņiem. Kameras acs vēro gadalaiku maiņu pilsētvidē, kas pieredz satricinošas pārvērtības ar nu jau ierastām gaisa trauksmes sirēnām, un militārajā kapsētā, kur savus ieskatus par notiekošo atklāj sirmi kaprači.
“Kad karš Ukrainā bija ildzis jau gadu, mēs Berlināles konkursa skatē pirmizrādījām savu filmu Austrumu fronte, ko veidoju kopā ar Jevhenu Titarenko. Skati no karadarbības zonas lika zālē sēdošajiem pamirt šausmās. Ir pagājuši trīs gadi, un karš kā sērga izplatījies pa visu valsti, iekļūdams tās asinsritē. Drausmīgi, ka cilvēki, kuru mājvieta ir tālu no frontes līnijas, šo pastāvīgo dzīvības apdraudējumu vairs neuztver kā ko ārkārtēju, jo tas ir cieši ieaudies viņu dzīvē. Tad ko gan gaidīt no tiem, kuriem, dzīvojot citās valstīs, emocijas, līdzcietība un vēlme pretoties ar laiku noplok? Tieši par ikdienas dzīvi frontes aizmugurē stāsta filma Laiks līdz mērķim. Šī dzīve var būt “normāla” tikai laika nogriežņos, kamēr savu mērķi nav sasniegusi kārtējā no agresorvalsts palaistā kaujas raķete vai drons. Raķetes lidojuma laiks no Kaspijas jūras reģiona līdz Ļvivai – pilsētai, kas atrodas Ukrainas rietumos un kurā esmu dzimis, – ir piecas minūtes un četrdesmit deviņas sekundes,“ stāsta filmas autors Vitālijs Manskis.
Laiks līdz mērķim ir trešā Vitālija Manska dokumentālā filma, kas stāsta par karu Ukrainā. Bez jau pieminētās Austrumu frontes V. Manskis ir veidojis arī dokumentālo filmu Dzelzs, kas pieskaras militārās tehnikas tēmai un kas rudenī tika pirmizrādīta Amsterdamas Starptautiskā dokumentālo filmu festivāla (IDFA) īsfilmu konkursa programmā. Filmu Dzelzs Latvijas skatītājiem būs iespēja noskatīties martā Dokumentālo filmu festivālā Artdocfest/Riga. Studija Vertov ir producējusi arī tādas starptautiski novērtētas V. Manska filmas kā Gorbačovs. Paradīze (2020), Putina liecinieki (2018), Saules staros (2015).
Dokumentālā filma Laiks līdz mērķim ir tapusi, studijai Vertov (Latvija) sadarbojoties ar Hypermarket Film (Čehija) un Braha Production Company (Ukraina).
Filmu finansiāli atbalstījuši: Nacionālais kino centrs un Čehijas Filmu fonds.