Zviedru režisoram Tomasam Alfredsonam izdevies no aukstā kara laika krimiķa izžmiegt esenci par špionomāniju un tās radītu totālu personības degradāciju – depresīvu alkoholismu vientulībā, ko uz ekrāna iemieso labāko britu aktieru sapņu komanda, kurā katrs uzvārds izraisa sajūsmas žagas.Habemus Papam Ievērojamā itāļu kinorežisora, nule nosauktā šā gada Kannu festivāla žūrijas priekšsēdētāja Nanni Moreti (Dēla istaba, Dārgā dienasgrāmata) labākais darbs – vizuāli smalka, klusas majestātiskas apskaidrības pilna filma – drāmkomēdija par cilvēka traģisko izvēli – būt pašam vai pildīt pienākumu/sociālo lomu, ja šī loma ir Romas katoļu baznīcas galvas – pāvesta – loma. Kontrabanda Kamēr zviedrs Tomass Alfredsons iededzina Anglijā (sk. Skārdnieks…), īslandietis Baltasars Kormakūrs (101 Reikjvīka) jestri plosās Holivudā, uzņemot filmu – Īslandes 2010. gada kases grāvēju ar sevi galvenajā lomā (Holivudā viņu aizstāj Marks Vālbergs) – pamācošu, bet bez kripatas didaktikas stāstu par kontrabandistiem, kuri «iet pār robežām paceltu galvu». Īsta puiku filma.Tumsas pasaule
Pēc 12 gadiem komā (vai ledusskapī? – kāda starpa?) pavadītiem gadiem galvenā Zempasaules varone Selīna (ak, nabaga Keita Bekinseila) sastop savu meitu – vampīra un likāna krustojumu, unikālu eksemplāru, kas turpinās šo monstru eksistenci, nu, vismaz treša žanra kinematogrāfā. Skatāmviela garā vājajiem.