Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Kinofestivāla FF Riga programma un filmu anotācijas

No 10. līdz 12. septembrim kinoteātrī K. Suns norisināsies kinofestivāls FF Riga.Kinofestivāla FF Riga programma veidota, sadarbojoties vairākiem Eiropas kinofestivāliem un orientējoties uz kādreizējo Arsenāla skatītāju.Publicējam FF Riga programmu un filmu anotācijas.

Pumpuri (Flower Buds/Poupata)

10. septemris plkst. 16.30

Drāma. Čehija, 2011. gads. Filmas garums: 91 min. Ekrāna valoda: čehu, subtitri angļu valodā. Režisors Zeņeks Jiraskis.

Jardas ģimene dzīvo nelielā pierobežas pilsētiņā. Viņš strādā uz dzelzceļa pārbrauktuves, viņa aizraušanās ir kuģu modeļi stikla pudelēs, vājība – spēļu automāti. Jardas sieva Kamilla ir apkopēja stacijas tualetēs, bet viņas prāts nodarbināts ar priekšnesumu vietēja mēroga sporta svinībās. Jardam un Kamillai ir bērni – Honza, kurš lielāko dienas daļu pavada vietējā krogā, un Agate, kura slēpj to, ka ir stāvoklī. Neskatoties uz to, ka Jarda izglābj vjetnamieša Loana dzīvību, viņa ģimenē notikumi ieņem arvien drūmāku nokrāsu. Drāma Pumpuri ieguvusi  četras Čehijas nacionālā kino balvas Čehu Lauva gan kā labākā filma, gan labākais režisora darbs, balvu labākās galvenās lomas atveidotājam un labākajam operatoram.

Labais dēls (The Good Son/ Hyvä poika)

10. septemris plkst. 18.15

Drāma. Somija, 2011. gads. Filmas garums: 88 min. Ekrāna valoda: somu, subtitri angļu valodā. Režisore Zaida Bergrota.

Pēc skandalozas pirmizrādes aktrise Leila kopā ar dēliem Ilmarī un Unto dodas uz ģimenes vasaras māju. Mierīgo atpūtu izjauc ballīte, ko Leila sarīko ar saviem bohēmiskajiem draugiem. Vienu no viņiem – rakstnieku Aimo, Leila uzaicina ilgāk padzīvot vasarnīcā. Tomēr viņas vecākais dēls Ilmarī nemaz necenšas slēpt savu naidīgumu pret jaunpienācēju. Kamēr Leila pamazām iemīlas rakstniekā, Ilmarī aizdomas aug augumā. Aimo varētu būt bīstams. Labais dēls ir filma par māti, dēliem un mīlestību, kas var pieņemt bīstamu formu.

Golfa straume zem ledus kalna (Golf Stream Under the Iceberg)

10. septemris plkst. 20

Drāma. Latvija, 2012. gads. Filmas garums: 125 min. Ekrāna valoda: krievu, subtitru latviešu valodā. Režisors Jevgeņijs Paškēvičs.

Tuvo Austrumu mitoloģijā minēta Ādama pirmā sieva Lilita, kas radīta nevis no Ādama ribas, bet no māla kā pats Ādams. Viņš neatzina Lilitu sev par līdzīgu, tādēļ tā viņu pameta. Ar pirmdzimto grēku neaptraipītajai Lilitai nav dvēseles, viņa ir nemirstīga un spēj mainīt savu veidolu. Viņa iegūst visus vīriešus neatkarīgi no viņu gribas un pamet tos, nolemjot nāvei – fiziskai vai garīgai. Viņas rīcība nav nedz no Ļauna, nedz no Laba. Lilita iemieso pašu Māti Dabu – nepiepildāmu alkās radīt un iznīcināt. Latvijas Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps ieguvēja Labākās pilnmetrāžas spēlfilmas, Labākās spēlfilmas režisora, Labākā spēlfilmas operatora, Labākā mākslinieka, Labākā skaņu režisora kategorijās. Rīgas Domes specbalvas ieguvēja.

Ej prom, ziema (Winter Go Away/ Zima Uhodi)

11. septemris plkst. 16.15

Dokumentālā filma. Krievija, 2012. gads. Filmas garums: 79 min. Ekrāna valoda: krievu, subtitri angļu valodā. Režisori: Jeļena Koreva, Deniss Kļevejevs, Askolds Kurovs, Dmitrijs Kusabovs, Nadežda Ļeontjeva, Anna Moisejenko, Madina Mustafina, Sofija Rodkeviča, Antons Seregins, Aleksejs Žirjakovs.

Ej prom, ziema ir krievu dokumentālistes Marinas Razbežkinas un teātra skolas pasniedzēja Mihaila Ugarova studentu kopdarbs, kura radusies pēc Krievijas neatkarīgā laikraksta Novaja Gazeta iniciatīvas. Desmit jaunie režisori divu mēnešu laikā nešķīrās no savām kamerām. Tā rezultātā tapušas Krievijas ziemas protestu hronikas gan par tiem, kuri veido politisko klimatu Krievijā, gan tiem, kas ar šiem politiskajiem līderiem nav mierā. Skatītājs filmā var vērot cilvēkus, viņu sejas, viņu sarunas, kampaņas, uzvaras un sakāves īsi pirms prezidenta vēlēšanām. Dzīva kamera sastop dzīvus cilvēkus. Ej prom, ziema var pasmieties, bet tie ir smiekli caur asarām. Filmas astoņdesmit minūtes paskrien ātri, un pēc filmas rodas jautājums – kas sekos tālāk?

Sēņošana (Mushrooming/ Seenelkäik)

11. septemris plkst. 17.45

Melnā komēdija ar trillera elementiem. Igaunija, 2012. gads. Filmas garums: 93 min. Ekrāna valoda: igauņu, subtitri angļu valodā. Pēc filmas tikšanās ar filmas galvenās lomas atveidotāju Raivo E. Tammu. Režisors Tomass Husars.

Parlamentārietis Adū kopā ar sievu nolēmis doties sēņot, tomēr iecerēto mierīgo pastaigu dabā izjauc kāds telefona zvans, kurā Adū tiek apsūdzēts nelikumībās. Jau tā nelāgo Adū dienu bojā arī Zaks – rokzvaigzne, kurš, benzīntankā uzradies kā stopētājs, nu brauc līdzi laulātajam pārim uz sēņu vietu. Arī mežā Adū gaida nepatīkams pārsteigums – tur sēņotāji čum un mudž, un Adū nolemj doties uz pavisam nezināmu vietu. Bet mežā ir visai viegli ieiet, tomēr tikt no tā ārā ne vienmēr veicas ar pirmo piegājienu. Melnā komēdija ar politiskās satīras elementiem runā par aktuālu tēmu – mūsdienu politiķu un slavenību ceļu uz varu un popularitāti.

Iedomu tēvs (The Phantom Father/Tatal fantoma)

11. septemris plkst. 19.45

Drāma, komēdija, Rumānija, 2011. gads. Filmas garums 90 min. Ekrāna valoda: rumāņu, angļu, subtitri angļu valodā. Režisors Lusians Georgescu.

Šis stāsts ir par amerikāņu profesoru Robertu Traumu, kurš dodas uz savu senču dzimteni – ciemu, kas reiz bijis Ungārijā, bet tagad atrodas vampīru zemē Rumānijā. Naivas labsirdības pilna road movie, kurā galvenais varonis dodas nezināmajā, ceļā sastopot gan briesmas, gan neziņu, gan draudzību, gan ukraiņu mafiju un atklājot divas savas īstās mīlestības – sievieti un kino. Slavenākais rumāņu aktieris Marsels Juress, kurš filmējies gan pie Pītera Grīneveja, gan Frensisa Forda Kopolas izcili atveido savu identitāti pazaudējušo Robertu Traumu. Filmā Džeka lomā parādās arī viens no filmas scenārija autoriem Berijs Gifords (scenārists arī Deivida Linča filmām Wild at Heart un Lost Highway).

Mauku spožums (Whores’ Glory)

11. septemris plkst. 21.30

Dokumentālā filma. Austrija, Vācija, 2011. gads. Filmas garums: 114 min. Ekrāna valoda: taju, bengāļu un spāņu, subtitri angļu valodā. Filmu nav ieteicams skatīties jaunākiem par 18 gadiem. Režisors Mihaels Glavogers.

Austriešu režisora Mihaela Glavogera triloģijas par dzīvi uz Zemes noslēdzošā daļa, kas veidota kā kinematogrāfisks triptihs par prostitūcijas tēmu. Trīs valstis: Meksika, Taizeme, Bangladeša. Trīs ticības: katolicisms, budisms, islāms. Filmā neatradīsi nostāju par prostitūciju, tās kriminālo raksturu vai žēlumu pret sievietēm uz ielas. Mauku spožumā visi aizspriedumi tiek nolikti pie malas. Pats M. Glavogers savu filmu apraksta šādi: "Ja iesi uz filmu pārliecībā, ka prostitūcija ir noziegums, tu atradīsi noziegumu. Ja dosies uz filmu domājot, ka tas ir spožums un skaistums, tu atradīsi spožumu un skaistumu. Ja tu domāsi, ka viss galu galā ir tikai par seksu, tu atradīsi seksu. Bet, ja tu esi ar šiem aizspriedumiem, tad arī strādājošās meitenes neatradīs saikni ar tevi. Viņas sāk runāt tikai tad, kad ir ieguvušas sajūtu, ka tevi patiešām interesē tas, par ko vispār ir runa. Man mani aizspriedumi bija jānoliek malā. Mauku spožums atver telpu, kurā sievietes var runāt, bet telpa joprojām rāda manu skatījumu. Domāju, tas ir acīmredzami, ka filmu ir veidojis vīrietis. Vīrietis, kurš vēro strādājošās meitenes un mēģina saprast, kāda sajūta ir strādāt šādu darbu diendienā."

Jūlijs (July/Krapetz)

12. septemris plkst. 13.30

Drāma. Bulgārija, 2012. gads. Filmas garums 95 min. Ekrāna valoda: bulgāru, subtitri angļu valodā. Režisors Kirils Stankovs.

Filmas darbība risinās Bulgārijas ciemā Melnās jūras piekrastē, kurp devušās divas galvenās varones Dana un Dju. Viņas vēlas izbēgt no postkomunistiskās sabiedrības tiekšanās pēc modernizācijas un atjaunot draudzību, kas desmit gadu laikā ir nedaudz sačākstējusi. Mieru viņas atrod mazā ciematiņā Krapecā, tomēr idille ilgst tikai dažas dienas – drīz vien draudzenes saprot, ka vardarbība, noziegumi un korupcija viņām seko pat tik nomaļā vietā. Pasaules pirmizrādi filma piedzīvoja šā gada vasarā Maskavas starptautiskajā kinofestivālā

Roze (Rose/Roza)

12. septemris plkst. 15.30

Vēsturiska drāma. Polija, 2011. gads. Filmas garums: 98 min. Ekrāna valoda: poļu un vācu, subtitri angļu valodā. Pēc filmas tikšanās ar režisoru Vojceku Smaržovski. Režisors Vojceks Smaržovskis.

Pirms septiņiem gadsimtiem mazūru ciemus sāka apdzīvot ieceļotāji no Polijas. Gadsimtiem ejot, šie iedzīvotāji izkopa savu dialektu, ikdienas un reliģiskos rituālus. No 1873. līdz 1945. gadam mazūru tauta tika pakļauta pārvāciskošanai, tomēr pēc Otrā pasaules kara, Mazūrija tika pievienota Polijai. Mazūri kļuva par komunistiskās politikas ķīlniekiem, jo apdraudēja Polijas kā vienotas etniskas nācijas eksistenci.
Drāma, kas saņēmusi septiņas Polijas nacionālā kino balvas, tai skaitā kā gada labākā filma, labākais scenārijs un skatītāju balva.

Biļetes nopērkamas kinoteātra K. Suns kasē Rīgā, Elizabetes ielā 83.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja