Svētku dalībnieki no Dānijas, Igaunijas, Islandes, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, Latvijas diasporu kolektīvi un Latvijas koru pārstāvji devās gājienā no Pils laukuma līdz Brīvības piemineklim.
Vairāki simti skatītāju vēroja svētku gājienu tā sākuma vietā - Pils laukumā, kā arī Doma laukumā, Kaļķu ielā un pie Brīvības pieminekļa. Visvairāk cilvēku gājiena dalībniekus sagaidīja pie Brīvības pieminekļa.
Gājiena ievadā kā pirmais tika nests Latvijas karogs. Aiz tā sekoja Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku karogs, kā arī visu dalībvalstu un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē karogi. Aiz karogiem sekoja Latvijas un citu valstu oficiālie pārstāvji - ministri, vēstnieki, organizatori un virsdiriģenti.
Gājiens noslēdzās Brīvības pieminekļa laukumā, kur kopkoris vienojās dziesmā Saule, Pērkons, Daugava svētku virsdiriģenta Romāna Vanaga vadībā.
VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki turpināsies līdz 28. jūnijam.
Svētkos piedalās 56 ārzemju kori, kuros ir 1383 dziedātāji, kā arī Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas prezentācijas kori ar 160 dziedātājiem. Latviju pārstāv 251 koris ar 4616 dziedātājiem. Svētkos piedalās arī astoņi latviešu diasporas kori ar 178 dziedātājiem.
Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku tradīcija iedibināta 1995.gadā ar mērķi pulcēt kopā Baltijas un Ziemeļvalstu amatierkorus, izkopjot Dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgo kopdziedāšanu, arī izpildījumā a cappella, kura līdz tam bijusi raksturīga tikai Baltijas valstīs, un sekmēt savstarpēju Eiropas kultūras apmaiņu.
Pirmie svētki notika šīs tradīcijas dibinātāju valstī - Latvijā, Rīgā, kopā pulcējot gandrīz 6000 dziedātāju no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Šogad svētku tradīcijai aprit 20 gadi - šo gadu laikā svētki sarīkoti visās tradīcijā iesaistītajās dalībvalstīs.