Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +3 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

Laikmetīgā iestudējumā atdzims Alfrēda Kalniņa opera Baņuta

2020. gadā aprit 100 gadi kopš pirmās nacionālās latviešu operas Baņuta pirmizrādes. Opera atdzims jauniestudējumā, kura autori ir mūzikas teātra kolektīvs Hauen und Stechen (Vācija), sadarbojoties ar teātra trupas Kvadrifrons aktieriem, mūzikas dramaturgu Evartu Melnalksni, komponistu Jēkabu Nīmani un solistiem Lauru Grecku, Armandu Siliņu, Sniedzi Kaņepi. Patlaban Latvijas un Vācijas radošās grupas satikušās mēģinājuma procesā Tallinas ielas kvartālā, informēja iestudējuma veidotāji.

Ārkārtējo apstākļu dēļ vispirms taps iestudējuma videoversija, savukārt nākamgad iecerēta arī izrāde ar skatītāju klātbūtni. Alfrēda Kalniņa opera Baņuta savulaik tapusi laikmetu griežos: librets rakstīts neilgi pirms 1905. gada, mūzika – 1. Pasaules kara izskaņas laikā, pasaules pirmizrāde notika 1920. gada 29. maijā jaundibinātajā Latvijas valstī.

Svinot valsts simtgadi un šīs nozīmīgās operas simtgadi, Berlīnes mūzikas teātra kolektīva Hauen und Stechen režisore Franciska Kronfota (Franziska Kronfoth) sadarbībā ar dramaturgu Evartu Melnalksni un komponistu Jēkabu Nīmani radīs jaunu interpretāciju operas dramatiskajam vēstījumam. Covid-19 apstākļu dēļ šogad taps operas videoversija, savukārt izrādi klātienē skatītāji varēs redzēt nākamā gada pavasarī. Iestudējums būs mūsdienīgs, atklājot gan šobrīdējo Latvijas politisko aktualitāti, gan paverot jaunus skatuviskos apvāršņus.

Jauno partizāni Baņutu no nāves asiņainā sadursmē izglābj svešinieks Daumants. Taču nāves vīzijas un maģiskas zīmes rāda, ka nežēlīgais liktenis nav novēršams. Laimīgas ģimenes dzīves vietā Baņuta nonāk atriebības, politisku intrigu un aizliegtas kaislības tīklos. Spēcīgo, neatkarīgo Baņutu, kura tik dedzīgi tiecas pēc mīlestības, apzīmogo svešādības un atraidījuma pieredze. Pirmās latviešu operas mūsdienu iestudējumā savīsies baltu mītiskās pagātnes liecības ar cilvēku pieredzi 20. gadsimta karos, kuru cīņas nebeidzās arī pēc atgriešanās no frontes līnijas, īpaši, ja tās bija sievietes.

"Pirmoreiz izdzirdot operas vēstījumu ar jaudīgo Baņutas tēlu centrā, tas mani ļoti iedvesmoja. Šajā iestudējumā Baņuta tiks atbrīvota no iepriekšnoteikta traģisma un upurjēra funkcijas, piešķirot viņai briedumu un performatīvu pašnoteikšanos. Vēlamies radīt skatuvisku intensitāti, kas uzsver operas notikumu straujumu un nežēlību, vienlaikus spēlējoties ar groteskiem un humoristiskiem elementiem. Iestudējumā tiks apvienotas laikmetīgā mūzikas teātra performatīvās prakses ar dramatiskā teātra paņēmieniem, radot spilgtu, enerģisku un pulsējošu teātra valodu. Nozīmīga izrādes tapšanā ir arī  telpa, kurā tā notiks, - Tu jau zini kur betona garāžai un to iekļaujošajam Tallinas ielas kvartāla pagalmam," iecerē dalās Franciska Kronfota.

Mūzikas teātra kolektīvs Hauen und Stechen jau gandrīz desmit gadus aktīvi darbojas Berlīnes neatkarīgajos teātros, kā arī veidojis iestudējumus Hamburgas Valsts operā, Bavārijas Valsts operā Minhenē un citur.

 

 

Top komentāri

Atkal
A
jauns idiotisms no režijas viedokļa? Un vai Jēkabs Nīmans pārkomponēs Alfrēdu Kalniņu? Debilismam nav robežu?
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Un vispār - vai "Baņutas" sižets/librets nav aizņemts no kādas leišu vēsturiskas leģendas par Baņutu un Daumantu? Izvilkums no libreta: "Operas darbība notiek virsaiša Valguda pilī, kur tiek svinētas viņa dēla Daumanta kāzas. Daumants no tāla karagājiena atvedis skaistu līgavu – Baņutu, ko izglābis no gūsta un negoda. Kāzu svinību laikā pēkšņi atskan biedējoši kraukļa ķērcieni, ko klātesošie uztver kā ļaunu zīmi. Burvis brīdina, ka būs kādam jāmirst. Viesi izklīst, bet Daumants atceras kādu nakti mežā, kad viņš laupījis godu un iegrūdis nāvē skaistuli Jargalu, atriebdamies viņai par precību atraidījumu. Negaidīti Daumanta priekšā nostājas Jargalas brālis Vižuts. Atriebjoties par māsu, notiek divkauja, kurā Daumants mirst..." - - - - - Jautājums: kur šajā pirmajā latviešu "nacionālajā" operā parādās latviski nacionālais elements??? Pati Baņuta nav ne leišu, ne latviešu meitene, bet pārvesta no kāda karagājiena.
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Nevajag aizmirst, ka opera bija iecerēta vēl tālajos (Krievijas) CARA laikos un, tātad, tituļvarone bija, ja nemaldos, krievu meitene Baņuta, ko leišu virsaiša Valguda dēls Daumants pārveda kā trofeju no "tāla karagājiena." "Latviešu nacionāla" šī opera ir tikai tādā ziņā, ka tajā izpaužas mūžīgi latviskā pazemīgā pieskaņošanās valdošajai varai. Drīzāk jau leiši varētu "Baņutu" saukt par savu nacionālo operu, bet viņi to nedara, jo muzikālā kvalitāte nav pietiekami augsta. Un kas vispār ir "nacionāla opera"? Pat operas pirmradītāji itāļi nesauc savu pasaulslaveno komponistu pasaulslavenās operas par "itāļu nacionālām."
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Lielās cerības

Ik gadu mēs gaidām brīnumu – kādas Latvijā tapušas filmas iekļaušanu oficiālajā Kannu kinofestivāla skatē. Jo kaut kad taču tam ir jānotiek, par spīti visam!

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja