Par Barselonas kā dinamiskas klasiskās mūzikas metropoles tēla popularizēšanu un spodrināšanu globālajā mērogā rūpējas organizācija Barcelona Obertura, kas ir triju institūciju – operteātra Gran Teatre del Liceu, Katalonijas Mūzikas pils un koncertzāles L’Auditori – kopīga iniciatīva. Nesen Barcelona Obertura sarīkoja jaunās sezonas prezentāciju platformā Zoom – Eiropas žurnālisti tiešsaistē tika iepazīstināti ar gaidāmo programmu, jo agri vai vēlu kultūras cienītāji atkal dosies uz pilsētu Vidusjūras krastā, lai baudītu augstākās raudzes mākslu.
Augiem un cilvēkiem
Koronavīrusa aprauto 2019./2020. gada sezonu Barselonā iespaidīgi noslēdza Gran Teatre del Liceu, kura ekstravagantā, laika un situācijas garam atbilstošā akcija izraisīja rezonansi un guva publicitāti plašsaziņas līdzekļos visā pasaulē: 22. jūnijā teātris atvēra durvis vairāk nekā pēc triju mēnešu pauzes, taču cilvēku zālē nebija – visas vietas greznajā zālē aizņēma 2292 floras pārstāvji, kuri klausījās Džakomo Pučīni opusu Krizantēmas, ko uz skatuves spēlēja stīgu kvartets UceLi.
Idejas autori bija operteātra jaunais mākslinieciskais vadītājs Viktors Garsija de Gomars, konceptuālais mākslinieks Euhenio Ampudija, galerija Max Estrella un kuratore Blanka de la Torre. Performance atgādināja, ka koronavīruss ir licis cilvēkiem atbrīvot visas publiskās telpas.
20. septembrī Liceu rīkotajā koncertā, kas notika Montserratas klosterī, Volfganga Amadeja Mocarta Rekviēma atskaņojumā piedalījās mecosoprāns Elīna Garanča. Savās telpās Ramblas promenādē teātris Liceu pēc pusgada pauzes atkal uzņēma klausītājus 27. septembrī: jauno sezonu atklāja operzvaigžņu Sondras Radvanovskas un tenora Pjotra Bečalas koncerts. 1. un 4. oktobrī šeit skanēs Džuzepes Verdi Trubadūra koncertversija diriģenta Gustavo Dudamela vadībā – bija paredzēts, ka Leonoras lomu dziedās Anna Ņetrebko, taču viņa ir saslimusi ar Covid-19, un viņu aizstās soprāns Reičela Vilisa-Serensena. 2021. gada 27. janvārī Anna Ņetrebko sola atgriezties Liceu ar kamermūzikas koncertu Diena un nakts.
Oktobrī un novembrī Liceu piedāvās Mocarta Donu Žuanu režisora Kristofa Loja iestudējumā ar baritonu Kristoferu Maltmenu titullomā. Teātra afiša 2020./2021. gada sezonā ir daudzveidīga un aptver repertuāru no baroka līdz laikmetīgajai mūzikai. Ģeniālais senās mūzikas interprets Viljams Kristi diriģēs Žana Filipa Ramo komiskās operas Plateja koncertversiju. Barselonā varēs dzirdēt mūsdienu britu klasiķa Džordža Bendžamina jaunāko operu Mīlas un vardarbības stundas Keitijas Mičelas režijā, to diriģēs Hoseps Ponss.
Visā sezonas garumā dziedās spilgti sastāvi, solistu vidū būs Havjers Kamarena, Nadīne Sjerra, Ermonela Jaho, Gregorijs Kunde, Krasimira Stojanova, Karloss Alvaress, Veronika Žansa, Roza Feola, Pavols Bresliks, Dmitrijs Korčaks, Luka Pizaroni, Kristīna Mhitarjana, Ludoviks Tezjē, Stefānija Dustraka, Džons Osborns, Stefāns Degū, Žeļko Lučičs un citi.
Repertuārā būs Mocarta Mitridats, Pontas karalis, Verdi Traviata un Otello, Ofenbaha Hofmaņa stāsti, Vāgnera Tanheizers, Pučīni Bohēma un Doniceti Lučija di Lammermūra. Pārstāvēto režisoru vidū ir Alekss Olē, Lorāns Pelī, Roberts Kārsens un Deivids Makvikars. Pie diriģenta pults stāsies Marks Minkovskis, Džakomo Sagripanti, Speranca Skapuči, Žordi Savals un Deivids Afhems.
Progress domāšanā
Liceu, kas 2022. gadā svinēs 175 gadu jubileju, ir apņēmības pilns nostiprināt savas pozīcijas mūzikas kartē. "Ar savu darbību atgādināsim, ka Liceu ir viens no nozīmīgākajiem operteātriem Eiropā un pasaulē," uzsver teātra ģenerāldirektors Valenti Ovjedo. Arī turpmāk šeit skanēs skaistākās balsis, izrādes veidos labākie diriģenti, režisori un mākslinieki. "Mūsdienu Barselonas vērtības nav tikai saule un pludmale, bet arī radošums, novācijas, kvalitāte un progress domāšanā – tas viss piesaista apmeklētājus pilsētā. Savā darbībā mēs cenšamies iemiesot šos principus," saka Valenti Ovjedo.
Liceu mākslinieciskais vadītājs Viktors Garsija de Gomars iecerējis padarīt operteātri par aktuālās mākslas un ideju centru, kurā ar muzikālo teātri mijiedarbosis dažādas disciplīnas: vizuālā māksla, antropoloģija, filosofija, dzeja, zinātne un tehnoloģijas. Šeit plānotas starpdisciplināras aktivitātes – izstādes, darbnīcas, lasījumi un diskusijas, kas palīdzēs labāk izprast pasauli, kurā dzīvojam.
Interviju ar Viktoru Garsiju de Gomaru lasiet šeit.
Informācija: www.liceubarcelona.cat
Modernisma kolorīts
Barselonas lepnums ir XX gadsimta sākumā kora Orfeó Català vajadzībām būvētā Katalonijas Mūzikas pils. Šī koncertzāle – Katalonijas modernisma pērle – ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā un ir viens no populārākajiem tūrisma magnētiem pilsētā. Katalonijas Mūzikas pils interjera košums var izraisīt reiboni, tāpat kā bagātīgā koncertzāles afiša.
Šeit var dzirdēt ne tikai kormūziku un flamenko, bet arī labākos solistus un ansambļus. Līdzās Katalonijas Mūzikas pils rezidējošajiem kolektīviem jaunajā sezonā šeit uzstāsies prominentākie orķestri, diriģenti un solisti. Diriģentu vidū būs Žordi Savals, Teodors Kurendzis, Kirils Petrenko, Barbara Hanigena, Fransuā Ksavjē Rots, Rafaels Pišons, Daniēle Gati, Džons Eliots Gārdiners un Tomass Hengelbroks. Šeit dziedās Džoisa Didonato, Jakubs Jozefs Orliņskis, Filips Žaruskis un Havjers Kamarena, spēlēs pianisti Jevgeņijs Kisins, Ivo Pogoreličs, Daniils Trifonovs, Elizabete Ļeonska, Grigorijs Sokolovs, Andrāšs Šifs, Marija Žuāu Pireša, Lans Lans un Hatja Buniatišvili, vijolniece Anne Sofija Mutere, čellists Miša Maiskis un ērģelniece Iveta Apkalna.
Katalonijas Mūzikas pils pievērš uzmanību ne tikai mantojumam, bet arī laikmetīgajai skaņu mākslai: 2020./2021. gada sezonā koncertzāles rezidējošie komponisti būs somu autore Kaija Sāriaho un spāņu autors Marks Timons.
Krāšņā Katalonijas Mūzikas pils ir tūristu iecienīts arhitektūras piemineklis: 30 procentu institūcijas budžeta veido ieņēmumi no ekskursijām, tāpēc pandēmijas apstākļos, kad tūrisma plūsma ir sarukusi, koncertzāle izjūt nopietnas grūtības, apliecina Katalonijas Mūzikas pils ģenerāldirektors Žoans Olers.
Informācija: www.palaumusica.cat
Sieviešu klātbūtne
"Šajā ziņā mums ir paveicies – mūsu koncertzāles arhitektūra ir pietiekami raupja, un pati par sevi kā apskates objekts tā nepiesaista tūristus," ar smaidu saka 1999. gadā atklātās koncertzāles L’Auditori vadītājs Roberts Brufau. Šis komplekss, kurā ietilpst arī Mūzikas muzejs, ir Barselonas simfoniskā orķestra un citu kolektīvu mājvieta. L’Auditori afišā līdzās Katalonijas un Spānijas mūziķiem un ansambļiem ir redzami pasaulē dižāko mākslinieku un orķestru vārdi. Repertuārā ir daudz laikmetīgās mūzikas.
Jauno sezonu tikko ieskandināja pirmā Barselonas Starptautiskā kvartetu biennāle: četrās dienās uzstājās astoņi stīgu kvarteti, kuri atskaņoja 22 darbus, deviņpadsmit no tiem varēja dzirdēt klātienē un trīs – tiešsaistē. Programmā bija iekļauti Jozefa Haidna, Ludviga van Bēthovena, Kloda Debisī, Dmitrija Šostakoviča opusi, Katalonijas klasiķu kompozīcijas un dažādu autoru jaundarbi. Berlīnes kvarteta Artemis tiešsaistē notikušajā koncertā skanēja Pētera Vaska jaunākais – Sestais – stīgu kvartets (pirmatskaņojums Latvijā notiks 2. oktobrī Liepājā un 3. oktobrī Jūrmalā). Koncertiem varēja sekot līdzi L’Auditori digitālajā platformā (auditoridigital.cat).
Koncertzāles programma ir ambicioza – tajā ir simfoniskā, senā un populārā mūzika, kamermūzika un džezs. Sezonas laikā šeit notiek 550 koncertu un pasākumu. Vieskomponista statuss jaunajā sezonā piešķirts britam Tomasam Adesam un kanādietei Kasandrai Millerei. Pie Barselonas simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies astoņas sievietes, visos L’Auditori rīkotajos koncertciklos tiks akcentēta komponistu sieviešu klātbūtne. Trīs tuvākās sezonas vienojošais dramaturģiskais pavediens ir dzīves cikls: 2020./2021. gada sezonas tēma ir Radīšana, vēlāk – Mīla un naids un Nāve vai atgriešanās.
Informācija: www.auditori.cat