Pēteri Vasku sveic jubilejā ar jaunu vijoļkoncerta "Tālā gaisma" lasījumu

Minētajā koncertā, kas notiks Lielajā ģildē 8. aprīlī plkst. 19:30, vēl skanēs Vīnes klasiķa Ludviga van Bēthovena Trešā jeb “Heroiskā” simfonija un P.Vaska domubiedra, ievērojamā igauņu komponista Arvo Perta opuss “Orient & Occident”.Vijoļkoncertu "Tālā gaisma"1997. gadā P.Vaskam pasūtīja Zalcburgas festivāls. Komponists skaņdarbu veltīja vijolniekam, Gidonam Krēmeram, kurš to tā paša gada augustā pirmatskaņoja Zalcburgas festivālā ar orķestri “Kremerata Baltica” un diriģentu Sauļu Sondecki.  "Tālā gaisma" ir viens no visvairāk spēlētajiem P. Vaska darbiem, jo atskaņots vairāk kā 50 interpretācijās un ar tā mūziku iestudētas astoņas baleta izrādes. Jau izdoti arī seši mūzikas ieraksti dažādu vijolnieku izpildījumā un skaņdarbs iekļauts arī izglītojošajā izdevumā “1001 skaņdarbs, kurus jānoklausās pirms nomirsti”, ko kopā ar domubiedriem veidojis asprātīgais un erudītais angļu čellists Stīvens Iserliss.“Šveices festivālā, dzirdot Alinu Pogostkinu, mani saviļņoja dabīgā, organiskā un neiedomājami daiļā vijoles spēle, kādā viņa atskaņoja šo grūto skaņdarbu. Pēc šāda snieguma vēlējos, lai viņa uzstātos arī Latvijā. “Sinfonietta Rīga” ar Alinu Pogostkinu un diriģentu Juhu Kangasu šovasar arī ierakstīts vijoļkoncertu,” atklāja P.Vasks.Alinas Pogostkinas vārds kļuva pazīstams pēc viņas uzvaras 2005. gada Sibēliusa konkursā. Kopš tā laika viņa muzicējusi ar ievērojamiem diriģentiem: Andreju Boreiko, Marku Elderu, Pāvo Jervi, Andri Nelsonu, Rodžeru Noringtonu, Mihailu Pļetņovu, Genādiju Roždestvenski. Pērnā gada jūlijā Alina kopā ar izcilajām vijolniecēm Baibu Skridi un Lisu Batiašvili uzstājās Bādenbādenes Svētku zālē festivālā “Geigen-Gipfel”. Kamermūziku Pogostkina spēlējusi kopā ar Juriju Bašmetu, Džošuu Belu, Kristofu Ešenbahu, Gidonu Krēmeru, Peku Kūsisto, Maksimu Risanovu. Alina Pogostkina spēlē 1709. gadā Kremonā būvētu Stradivāri vijoli. Biļetes uz koncertu var iegādāties “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās par 5 līdz 15 latiem.