O2 ir jauns izklaides komplekss, kas tika atklāts jūnija beigās, — tas ir rekonstruēts britu arhitekta Ričarda Rodžersa Tūkstošgades kupols, gigantiska brezenta telts, kur tagad atrodas Londonas lielākā slēgtā arēna koncertiem un sporta pasākumiem, klubs, daudzzāļu kinoteātris, izstāžu centrs, bāri, kafejnīcas, restorāni. Gada nogalē astoņus koncertus O2 arēnā sniegs grupa Take That. Piecus vakarus jūlijā arēnu izdevās piepildīt Džastinam Timberleikam. Trīs koncertus "pavilka" Bārbra Streizande, Scissor Sisters un Rolling Stones. Tas tā — lai jūs novērtētu Prinsa vērienu. 21 koncerts — un visi jau izpārdoti. Tā nav nejaušība.
NUMEROLOĢIJA. Nav arī nejaušība, ka Prinss Londonā rīko 21 koncerta
ciklu, kas beigsies tieši 21.septembrī. Mūziķa iepriekšējā albuma
nosaukums bija 3121, šādu nosaukumu viņš devis arī savam parfīmam, ko
var iegādāties koncertu apmeklētāji. Visas biļetes uz Londonas šoviem
maksāja 31,21 sterliņu mārciņu (Prinsa mājaslapas adrese ir
Londona ir vienīgā pilsēta Eiropā, kur šogad uzstājas ekscentriskais mūziķis, kurš līdzās Madonnai un Maiklam Džeksonam 80.gados valdīja popmūzikas pasaulē. Tādēļ klausīties Prinsu uz Londonu brauc fani no visas pasaules
REVOLUCIONĀRS. Kaut gan Prinss tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem koncertizpildītājiem, viņa albumu pārdošanas apjomi kopš 90.gadu vidus turpināja sarukt un arī muzikāli nevarēja līdzināties 80.gadu zīmīgākajiem albumiem Purple Rain, 1999 vai Sign O The Times. Viņš bija popmūzikas revolucionārs, kurš savā skanējumā apvienoja funk, soul, R&B, džezu un roku un veidoja nākotnes mūziku — faktiski tieši Prinss un Maikls Džeksons ielika pamatus hiphopa eksplozijai. Viņš eksperimentēja ar tehnoloģijām, labu laiku pirms dators kļuva par popmūzikas nozīmīgāko instrumentu. Viņam jau sen bija izcila reputācija dažādās mūzikas aprindās: par savējo viņu uzskatīja gan rokeri (viņa ģitārspēle ir neatkārtojama un uzreiz atpazīstama), gan džeza meistari (ierakstīt ar viņu albumu sapņoja pats Mailss Deiviss).
Prinss attīstīja arī popmūzikas vizuālo sastāvdaļu, veiksmīgi konkurējot ar Madonnu viņas labākajos gados un iznācienos. Viņš pozēja kails diska Lovesexy vākam, uzstājās bikini biksītēs un augstpapēžu kurpēs. Viņa attieksme un uzvedība bija tikpat unikāla un pārsteidzoša kā viņa mūzika. Prinss nekad nekautrējās sludināt savu ģenialitāti, viņš apzinājās, ka ir bezgala talantīgs, universāls un veiksmīgs. Taču 90.gados veiksme no viņa aizbēga.
SIMBOLS. Mūziķim iestājās marasms. Konflikts ar ierakstu kompāniju Warner Brothers noveda pie tā, ka pagājušās desmitgades vidū Prinss atteicās no sava vārda un izdomāja, ka turpmāk lietos t.s. mīlas simbolu — ķeburu, ko nav iespējams verbalizēt. Tad viņš pēkšņi kļuva AFKAP — Artist Formerly Known As Prince (Mākslinieks, kurš agrāk bija pazīstams kā Prinss), pēc tam viņš bija vienkārši Artist jeb Mākslinieks. Viņš parādījās sabiedrībā ar uzrakstu Slave (Vergs) uz sejas, pievēršot uzmanību mūziķu totālajai pakļautībai ierakstu kompānijām. Prinss uzskatīja, ka Warner Brothers bezkaunīgi ierobežoja viņa radošumu, kā tagad mēdz teikt, un vēlējās viņu izmantot tikai kā naudas pelnīšanas instrumentu. Viņš atkal kļuva par Prinsu 1996.gadā, kad atbrīvojās no līgumsaistībām ar mūzikas industrijas gigantu. Kopš tā laika viņš saglabā savu neatkarību un ar lielām ierakstu kompānijām iesaistās nevis ilglaicīgās attiecībās, bez sadarbojas katrā konkrētajā projektā.
INTERNETS. Prinss bija viens no pirmajiem mūziķiem, kurš aktīvi izmantoja internetu — sākumā, lai sniegtu klausītājiem iespējas pasūtīt diskus, vēlāk, arī lai piedāvātu mūziku digitālā formātā viņa mājaslapā reģistrētajiem faniem. Jau ļoti sen viņš integrēja savā komunikācijā/dziesmu nosaukumos SMS un e–pasta valodas paņēmienus, kodus un saīsinājumus — Nothing Compares 2 U, U Got The Look, I Feel 4 U utt. Prinss vienmēr apsteidza laiku.
ATGRIEŠANĀS. Prinsa lielā atgriešanās turneja dzimtajās ASV notika 2004.gadā, kad klajā nāca albums Musicology. Jau toreiz klausītājiem viņš piedāvāja nebijušu iespēju — visi koncertu apmeklētāji saņēma albuma bezmaksas eksemplāru. Pēc šīs turnejas publika viņu it kā atklāja no jauna. Ugunīga uzstāšanās Grammy balvu pasniegšanas ceremonijā, ekskluzīva koncertsērija Lasvegasas Rio kazino un efektīgs priekšnesums šā gada amerikāņu futbola finālmača Superbowl starplaikā (prestižākais piedāvājums, ko māksliniekiem — superzvaigznēm var sniegt ASV televīzija; lielākā TV auditorija, dārgākais reklāmas laiks elektronisko mediju vēsturē) — un Prinsa "radošais marasms" tika izārstēts. Viņa karjera piedzīvoja renesansi.
Šogad jūnijā, iesildoties lielajiem koncertiem Londonā, Prinss sarīkoja septiņu koncertu ciklu 3121 Live Holivudas viesnīcas Roosevelt Hotel banketu zālē. Biļetes divām personām maksāja 3121 dolāru (atkal šī ciparu kombinācija, bet tās izcelsmi Prinss neizskaidro). Šie koncerti bija unikāli ar to, ka katru vakaru tos skatījās ne vairāk kā 200 cilvēku pavisam privātā atmosfērā.
ALBUMS. Par šā gada vispretrunīgāk vērtēto notikumu mūzikas industrijā kļuva Prinsa jaunākā albuma Planet Earth iznākšana. Kritiķi ironizēja, ka Prinsa ieraksti paši par sevi par notikumu nav uzskatāmi jau gadus divdesmit, taču šoreiz lielākā ažiotāža tika sacelta ap albuma pasniegšanas un izplatīšanas veidu.
Albums Planet Earth Lielbritānijā 15.jūlijā tika izplatīts kā bezmaksas pielikums laikrakstam Mail on Sunday, kas maksā 1,40 sterliņu mārciņu (jaunie diski Lielbritānijas veikalos maksā 10—12 sterliņu mārciņu). Tajā dienā tika pārdoti 2 800 846 laikraksta eksemplāri. Nedēļu vēlāk izdevumu iegādājās par 600 000 cilvēku mazāk, kas, pēc izdēvēju aplēsēm, liecina, ka tieši tik daudz cilvēku avīzi nopirka tikai Prinsa albuma dēļ. Lielāko pārdošanas rezultātu Mail on Sunday sasniedza tikai vienreiz — pirms desmit gadiem pēc princeses Diānas bojāejas, kad izdevās realizēt 2 844 000 eksemplāru.
Par tiesībām izplatīt disku laikraksts Prinsam samaksāja 250 000 sterliņu mārciņu. Tas ir daudz vairāk, nekā mūziķis būtu saņēmis avansā no jebkādas ierakstu kompānijas, ievērojot, ka viņa albumu tirāžas strauji samazinās (piemēram, viņa 2006.gada albumu 3121 Lielbritānijā, neskatoties uz plašo reklāmas kampaņu, iegādājās tikai 80 000 cilvēku).
Gan mūzikas ierakstu, gan mazumtirdzniecības industrija asi nosodīja Prinsa lēmumu izplatīt savu jaunāko disku bez maksas, norādot, ka viņš nopietni iegriež abām nozarēm, kas tik un tā zaudē cīņā ar mūzikas izplatību internetā. Mūzikas mazumtirgotāju asociācija pat piedraudēja Prinsam, ka veikali, kas viņu atbalstīja visas karjeras garumā, atteiksies tirgot viņa iepriekšējos ierakstus: "Māksliniekam, kurš agrāk bija pazīstams kā Prinss, jārēķinās, ka drīz viņš kļūs par mākslinieku, kura ieraksti agrāk bija pieejami mūzikas veikalos."
Bezmaksas albuma Planet Earth eksemplāru saņem arī visi Prinsa Londonas koncertu apmeklētāji — kopumā ap 400 000 cilvēku. Ierakstu kompānijas Sony BMG Lielbritānijas nodaļa pieņēma lēmumu, ka šis Prinsa albums valstī netiks izdots — tātad veikalos par maksu tas nav pieejams. Latvijā to gan var iegādāties, un albums nebūt nav slikts. Tas ir jau 46.ieraksts Prinsa diskogrāfijā, ieskaitot koncertalbumus un izlases.
TRIKS. "Es gribu dalīties savā mūzikā, sniegt to pēc iespējas plašākam klausītāju lokam bez jebkādiem starpniekiem," par savu akciju saka Prinss. Viņa princips ir skaidrs: mūziku digitālā laikmetā var dot bez maksas, un mēģinājumi paslēpt to interneta veikalos, kur par dziesmām ir jāmaksā, nebūs pārāk veiksmīgi. Prinss ir pārliecināts, ka var labi nopelnīt, sniedzot koncertus un noslēdzot citus darījumus. Ļoti ienesīgi biznesa veidi ir suvenīru pārdošana, reklāma, mobilo tālruņu zvanu melodijas, mode, koncerti radiotīklos.
Prinsa gadījumā bezmaksas disku dalīšana bija labākais triks koncertu reklamēšanai. Tas arī pierādīja, ka viņš ir no tiem retajiem mūziķiem, kurš var ļoti veiksmīgi funkcionēt tādā šovbiznesa struktūrā, ko pats sev izveido. Viņš izdomā tādas konstrukcijas un mehānismus, kuros pats jūtas visērtāk.
KONCERTS. "Viņš rīkojas ar savu ģitāru, it kā tā būtu viņa penis," šādas sūdzības no pārāk jūtīgiem skatītājiem tika iesniegtas pēc Prinsa performances Superbowl starplaikā. Prinsa koncertu apmeklētājus gaida gan fenomenālas manipulācijas ar ģitāru, gan erotiskā garīguma piepildītu dziesmu izlase. Prinss, kā zināms, dzied par divām galvenajām lietām dzīvē — par Dievu un seksu. Pēc koncertiem Londonā Prinss, kurš pieder pie Jehovas lieciniekiem, plāno pievērsties Bībeles pētīšanai.
Šovs sākas ar videoierakstu, kurā Prinsu slavē aktrise Selma Hajeka, hiphopa zvaigzne Farels Viljamss un dziedātāja Džonija Mičela. Viņa īpaši skumst, ka šovakar nevar būt kopā ar mums, lai izbaudītu šo vienreizējo pasākumu. Skatuve, uz kuras uzstājas Prinss, atrodas arēnas vidū, tā veidota mīlas simbola formā. Mūziķa parādīšanās ir kā zibens spēriens tieši skatītājos. Funk mūzika ir pazīstama ar savām vibrācijām, ar to, ko angliski sauc par vibe, ko var sajust ne tikai emocionāli, bet arī tīri fiziski. Tāda ir arī Prinsa mūzika, tā iedarbojas sākumā fiziskā līmenī un tad ieplūst arī dziļāk. 49 gadus vecais Prinss ir kā uzlādēta baterija — viņš dzied, spiedz, dejo, flirtē ar divām satriecošajām go go dejotājām ar iesauku The Twinz. Šīs dvīnes izskatās kā Bejonsē — pat divas!
Prinsam ir liels pavadošais sastāvs, kurā uzsvars likts uz pūšaminstrumentiem. Saksofonu viņa grupā spēlē Maseo Pārkers — ilgus gadus viņš uzstājās ar Džeimsu Braunu, kuram Prinss līdzinās arvien vairāk. Tā kā Prinss jebkurā brīdī var mainīt koncerta programmu, tas uzliek papildu atbildību viņa mūziķiem, kuriem vienmēr jāseko līdzi savam līderim. Viņiem ir izstrādāta sava simbolu valoda, viņi saprot cits citu no pusvārda, no mazākās kustības. Džeimss Brauns šajā ziņā arī bija nežēlīgs — visiem viņa grupas dalībniekiem koncertos visu laiku bija jāskatās uz dziedātāju, lai zinātu, kurā virzienā viņš vadīs savu orķestri, un, ja kāds nesekoja viņam, Brauns šo mākslinieku sodīja, nemaksājot honorāru par koncertu.
EKSTĀZE. Skatuve — simbols žilbina ar gaismām, grozās milzu diskobumbas, Prinss spiež uz hitiem. Viņš izpilda vien pāris dziesmu no "bezmaksas albuma", kā arī tikai dažas XXI gadsimtā sacerētas kompozīcijas — Musicology un Black Sweat. Skatītāji pašaizliedzīgi dejo parterā, ložās un visos arēnas sektoros — pat augstākajos, no kuriem Prinss droši vien izskatās mazāks par sērkociņu. Tā bija viena milzīga ballīte ar izteiktu disko piegaršu — publikai vienkārši nebija citas izvēles kā tikai dejot. "Londona, ko lai es daru, man ir pārāk daudz hitu — mēs te varam palikt līdz rītam!" faniem vairākkārt atgādina Prinss. Viņš izpilda Lets Go Crazy, Cream, U Got The Look, Little Red Corvette, Raspberry Beret, When Doves Cry un Controversy. "Londona, mēs nevaram apstāties!" Prinss kliedz no skatuves, gribēdams atgriezties uz kārtējo bis. Viņa ģitārsolo dziesmā Purple Rain noved publiku līdz ekstāzei.
Žēl, ka šajā koncertā, kas ir jau piecpadsmitais, viņš ignorē Nothing Compares 2 U — savu kādreiz mazpazīstamo dziesmu, kas kļuva slavena Šineidas O"Konoras izpildījumā. Bet nav ko žēloties, jo bija taču Kiss, un par šīs Prinsa dziesmas maģisko iedarbību uz auditoriju jums pastāstīs ikviens tās izpildītājs — kaut Toms Džonss, kaut Intars Busulis. Jūs tikai pajautājiet Busulim.