.. nu garlaicīgas vai. Mūsējie labāk ķeras pie Grega dienasgrāmatām, Piktajiem putniem un citām modīgām grāmatiņām, nekā lasa vecāku iecienītās seno laiku (!) grāmatas ar nobružātiem vāciņiem un garu vienlaidus tekstu. Gribam mēs to atzīt vai ne, bet arī grāmatas kaut kādā ziņā ir modes prece... Protams, mēs varam kliegt, ka tā nav, varam apgalvot, ka klasika ir svētums, ka katram kārtīgam bērnelim viņa paša garīgās attīstības labad ir jāizlasa Kauja pie Knipskas vai Kaķīša dzirnaviņas, bet pastāv iespēja, ka tā mēs viņus no grāmatām aizbiedēsim vispār. Izvēle, protams, paliek pašu ziņā.Laipnīgs zirgs plašā pasaulēDivi jauki mūsdienu pasaku krājumi vienā un ar plastilīna ilustrācijām - turklāt no kaimiņzemes Lietuvas. Ilustrācijas mazliet atgādina jauko krievu multeni, kas uzņemta pēc Eduarda Uspenska dzejoļa Plastilīna vārna, bet varbūt tas tikai materiāla dēļ. Tiesa, Ābolu pasakās notiekošais bieži vien iziet laukā no jelkādiem rāmjiem, āboli piedzīvo neskaitāmas pārdzimšanas, un arī pārējie ābolu pasaku personāži rīkojas un darās gaužām neiedomājami. Bet par to vēlāk.Pirmajā daļā apkopotās pasakas par zirgu Dominiku arī vietām izvēršas gana netradicionāli. Baltais zirgs ir gauži lādzīgs, lai gan savā būtībā neparasts: viņš nestrādā pie zemniekiem un nedzīvo kūtī. Dominiks ir brīvs zirgs, kurš nakšņo pļavās un rotaļājas ar vardēm. Viņa draugi tāpat ir visi brīvie dzīvnieki, nevis lopiskās (autora apzīmējums, nevis mans!) kūts govis vai vistas.Tātad Dominiks ir brīvs zirgs un viņam ir brīv darīt visu, ko pats vēlas, arī izvēlēties draugus. Kādā dienā Dominiks iemīlas - rudzupuķē. Tā kā ir rudens, puķe taisās uz ziemošanu, un zirgam jāpaliek vienam pašam vai arī jādodas apmeklēt rudzupuķes radus tālajā Āfrikā. (Tiesa, botāniķi gan apgalvo, ka rudzupuķes izcelsme ir eiropeiska, bet pasakās tam diži lielu nozīmi laikam drīkst nepievērst.) Un tā Dominiks dodas ceļā. Šī cikla pasakas lielākoties stāsta par notikumiem Āfrikā un dažādajām tur sastopamajām būtnēm. Tā kā mēs vairs nedzīvojam slēgtā valstī, tad izpaliek arī brīdinošais "bērni, uz Āfriku neejiet!", tieši otrādi - Āfrikā atrodami daudzi jauki zvēri, kas Dominikam prasa padomus visādu likstu risināšanā. Dominiks ir lādzīgas dabas zirgs, viņam patīk mēreni iejaukties citu dzīvē un sniegt draudzīgus padomus, patīk arī sajusties gudram un noderīgam. Vēl Dominikam piemīt diezgan jūtami kristīga domāšana, tomēr tā nav uzmācīga vai agresīva, šī pilnīgi droši ir grāmata, kuru lasīt bērniem priekšā var gan tie, kas ir aktīvi praktizējoši kristieši, gan tie, kas pieņem, ka darbojas kāds "cēloņu un seku" likums, gan visi pārējie - grūti iedomāties vecākus, kuriem šī grāmata varētu likties jel kādā mērā kaitīga bērna prātam.
Pasaule sākas/beidzas ar āboliem
Savukārt Ābolu pasakas ir pilnīgi citādas, un droši sacītu, ka vēl interesantākas - tajās autors āboliem ļāvis pieņemt dažādus veidolus, izdzīvot daudzas dzīves - tie ir gan tikko aizmetušies āboltēni, gan gatavību sasnieguši, gan pārvērsti sulās un kompotos, taču pasakas turpinās. Tajās piedalās tārps Kieša, dažādi putni un lapsa, peles Miša un Maša, karalis Vītauts Dižais, kaķis Vasilijs, un visiem ir vārdi, visiem ir vēlmes un arī dažādi instrumenti šo vēlmju īstenošanai. Galvenie varoņi ir āboli Petrs un Antans, kuri iziet pilnu attīstības ciklu, kļūstot no ziediem par āboliem, tad par daudz ko citu, beigās... nu beigās ir pavisam interesanti. Abi pasaku cikli ir jauki, taču Ābolu pasakas neapšaubāmi iztēli rosina vairāk, ļauj brīvāk skatīties uz laiku un telpu, kā arī tajās notiekošo uztvert kā vienotu veselumu. Un arī grāmatas beigās Ābeļu ciemā viss sākas no gala.