Jauniestudējuma diriģents ir Mārtiņš Ozoliņš, kostīmu mākslinieki Kristīne Pasternaka un Romāns Šolcs, portālu Diena.lv informēja LNO komunikāciju daļas vadītāja Inga Vasiļjeva.Latvijas Nacionālā baleta vadītājs Aivars Leimanis stāsta: „Četras pasaules. Četras stihijas nav pirmā viencēlienu programma, ko skatītājiem dāvā Latvijas Nacionālais balets. Tomēr šī baleta izrāde ir īpaša - tā vienlaikus ir gan aizraujošs ceļojums baleta vēsturē, gan negaidīts jaunatklājums. Un šī iecere pārsteidz arī ar vērienu. Ja parasti laikmetīgā baleta iestudējumos uz skatuves atrodas vien salīdzinoši nelielas trupas, tad šajā izrādē iesaistīti visi mūsu mākslinieki.”Pirmā no četrām pasaulēm - Kšištofa Pastora ugunīgais Tango - jau ieguvis skatītāju nedalītu mīlestību, lai gan iepriekš šis viencēliens ir izpildīts vien dažas reizes. Skaļas ovācijas katru reizi saņēmis arī modernais un jautrais Marijas sapnis. Šī baleta panākumi mudinājuši baleta radošo komandu turpināt meklējumus un ielūkoties pagātnē.Marijas sapņa radītājs, horeogrāfs Petrs Zuska iedvesmu smēlies fantastiskajā, klasiskajā Pas de Quatre, kas savulaik tika sacerēts četrām 19. gadsimta dižākajām balerīnām. „Pirmo reizi izrādīsim abus šos baleta viencēlienus vienu pēc otra, tādejādi vēlreiz mērojot to tālo ceļu, kuru gājusi deja no sendienām līdz šodienai. Vakara otrajā daļā atklāsim jaunas zemes, pirmo reizi Latvijā izrādot episko Erdu ar Pētera Vaska emocionāli uzrunājošo mūziku. Ungāru horeogrāfs Jurijs Vamošs ir radījis Vaska 2. simfonijai ārkārtīgi sarežģītu horeogrāfiju. Piesātināts ar kustībām, tas ir emocionāli un fiziski ļoti spēcīgs darbs,” uzsver A. Leimanis.
Nacionālajā operā top baleta jaunuzvedums Četras pasaules. Četras stihijas
13. oktobrī Latvijas Nacionālajā operā (LNO) pirmizrādi piedzīvos baleta jaunuzvedums Četras pasaules. Četras stihijas, kurā būs skatāmi četri baleta viencēlieni.Baleta izrāde atklāj dejas Visumu, ietverot gan pasaulē iemīļotos Čezares Punji Pas de quatre ar Žila Pero horeogrāfiju Ineses Dumpes iestudējumā un Čezares Punji un Kamila Sensānsa Marijas sapni ar Petra Zuskas horeogrāfiju, gan latviešu komponistu Artura Maskata Tango ar Kšištofa Pastora horeogrāfiju, un Pētera Vaska Erdu, kuras mūsdienīgo dejas valodu radījis Jurijs Vamošs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.