Valmieras teātra 94. sezona. Atkalredzēšanās un debijas

piespiedu kārtā? " samaksa par darbu ārvalstniekam ir desmitkārt lielāka nekā vietējam profesionālim" Kāpēc tad ieradināt, Bogomolovs Liepājā sagrābās sezonas garumā, ko sniedza pretim- pie gala rezultāta nenokļuvuša amatnieka atrakcijas, labi, ka Turgeņeva lugas virsrakstu atstāja. Kritika tomēr sajūsminās. Valmiera spēj kāpt kalnā paši saviem spēkiem, tikai vajag nodarbināt visus talantus, lai kāds režisors pēkšņi nesāk glābt ar savas sievas starpniecību.

"Visas biļetes ir pārdotas! " Vispriecīgākā vēsts. Tāpat prieks par Māras Ķimeles atgriešanos. Pēc gaužam aplamās, kā domāju, "Vilku un avju" interpretācijas Liepājā, kas tomēr ir izvirzīta nominācijām, lai gan ir sajūta, ka lugu nesapratis režisors, kā arī teātra kritikas speciālistes. Izrādes vērtība, ka Inese Kučinska vientuļi ar savas personības spēku cīnās par augstākas jēgas piešķiršanu sava teātra notikuma. Tādēļ jo vairāk gaidu "Meža"inscenējumu Indras Rogas režijā. Roga teikusi, ka pēc smagu domu ieskautiem iestudējumiem, ir noilgojusies pēc KOMĒDIJAS. Mēs arī. Populāru darbu cienītājiem būs "Džeina Eira". Ārkārtīgs prieks par Elmāru Seņkovu, ka sekojis savām izrādēm. Strindbergu redzēsim jaunā "redakcijā". Lieliski. Vēl būtu prieks uzzināt kā sokas sera Krodera piemiņas istabas sakārtošanu, kā klājas soliņam, kurš acīmredzot nevar atrast sev vietu. Naudas esot aptrūcis. Soliņam? Vēl vēlos pateikt, ka nav tā, ka Rīgas teātru sniegumu augstāk vērtējam, visi, kas dzīvo ārpus šī biroju un birokrātu šūpuļa, mīl un gaida Valmieras un Liepājas teātrus. VEIKSMI jaunajā teātru sezonā, visskaistākās izjūtas un mīlestību katra personīgajā dzīvē, ģimenēs.