Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Nākamgad VKKF radošās stipendijas apmēru palielinās līdz 914 eiro

Nākamgad no 800 eiro līdz 914 eiro palielinās Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) piešķirtās radošās stipendijas apmēru, pielīdzinot to vidējai neto darba samaksai valstī, šodien preses konferencē informēja bijušais VKKF padomes priekšsēdētājs Valts Ernštreits.

Iepazīstinot ar VKKF izstrādāto jauno darbības stratēģiju no 2021. līdz 2023.gadam, Ernštreits atzīmēja, ka līdz šim stipendijas apmērs lielākoties aprēķināts, ņemot vērā VKKF finansiālās iespējas, centienus sabalansēt visus projektus. Bijušais VKKF padomes priekšsēdētājs uzsvēra, ka gan jaunā, gan vecāk VKKF padome ir panākušas vienošanos, ka no 2022. gada vajadzētu sākt piešķirt radošās stipendijas par atskaites punktu izmantojot vidējo neto darba algu Latvijā.

"Tas ir godīgi, ja stipendija, ko saņem kultūras jomā strādājošais, ir salīdzināma ar to, cik vidēji par savu darbu saņem cilvēki valstī, strādājot jebkurā citā profesijā. Tas ir līdzvērtības jautājums, kas ir būtiski. Līdz ar to stipendijas apmēram vajadzētu būt salīdzināmam ar vidējo neto algu valstī, kas ir pāri 900 eiro," skaidroja Ernštreits.

Viņa ieskatā, tas palīdzēs arī iesniedzējiem novērtēt, cik adekvāta ir atlīdzība, ko tie par savu darbu vēlas saņemt. Ernštreits minēja piemēru, ja cilvēks ir nolēmis sarakstīt divus dzejoļus un pieprasa finansējumu, ko vidējais Latvijas iedzīvotājs varētu saņemt desmit mēnešu laikā, tas parāda, ka pieprasītais finansējums nebūs adekvāts.

"VKKF ir bijuši gadījumi tradicionālās kultūras nozarē, kad cilvēki par grāmatas sastādīšanu prasa 100 eiro, lai gan šī darba izpildei ir nepieciešami trīs, četri mēneši. Skaidrs, ka 100 eiro nebūs adekvāta summa un patiesībā šādu summu piešķīrums nav godīgs," sacīja bijušais VKKF padomes priekšsēdētājs.

Tāpat Ernštreits atzīmēja, ka paredzēts īstenot cita veida finansēšanas principu tādiem projektiem un iecerēm, kas darbosies ilgtermiņā. Viņš norādīja, ka ir divu veidu projekti - tādi, kuriem ir sākuma un beigu termiņš, piemēram, grāmatas izdošana vai izstādes noorganizēšana un tādi, kuriem šāda beigu termiņa nav.

"Princips, kas patlaban tiek ieviests programmā Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi un Profesionālu nevaldības kultūras organizācijas atbalsts visās nozarēs nozīmē, ka notiek pāreja uz atbalstu triju gadu ciklā. Tas nozīmē, ka šiem pieteicējiem vajadzīgs pastāvīgs atbalsts un trīs gadu cikls nodrošinās to, ka, vērtējot pieteikumus, tiks ņemts vērā, ko organizācija iecerējusi darīt nākamajā un aiznākamajā gadā," teica Ernštreits.

Iepazīstinot ar šo ieceri, bijušais VKKF padomes priekšsēdētājs uzsvēra, ka nauda tiek piešķirta pirmajam gadam, izvērtējot arī to, kas ir paredzēts otrajā un trešajā gadā. Viņš arīdzan uzvēra, ka otrajā un trešajā gadā, kā to pierādījusi arī Covid-19 pandēmija, izmaiņas var būt negaidītas un nepieciešamā finansējuma apmērs var mainīties.

"Būtiskākais, ka ir pastāvīgs trīs gadu cikls un skats uz priekšu. Es ceru, ka šī sistēma, kas sāks darboties programmā Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi un Profesionālu nevaldības kultūras organizācijas atbalsts visās nozarēs, tiks pārbaudīta, izvērtējot plusus un mīnusus. Tas būs sava veida pilotprojekts ar šāda veida ilgtermiņa programmām, kur gadu no gada startē vieni un tie paši pasākumi un dalībnieki," pauda bijušais VKKF padomes priekšsēdētājs.

Ernštreits, runājot par stratēģiju, norādīja, ka ar VKKF finansējumu var atbalstīt tikai 10 līdz 15% no iesniegtajiem projektiem. Viena no galvenajām problēmām, ka lielākoties projekti netiek atbalstīti 100% apmērā un tas īpaši attiecas uz finanšu ziņā apjomīgiem projektiem, līdz ar to pieteicēji ir spiesti meklēt papildu finansējumu citviet, kas nozīmē, ka ne visas idejas tiek realizētas.

Pēc viņa paustā, tam ir negatīvs blakus efekts - reizēm notiek mēģinājumi mākslīgi palielināt summas, ņemot vērā, ka VKKF neatbalstīs projektu pilnībā. Savukārt VKKF ekspertiem bieži vien ir sajūta, ka vienmēr ir jāmeklē summas palielinājums, lai gan ne vienmēr pieteicēji to dara.

"Viens no risinājumiem, lai no šādas situācijas izvairītos, pakāpeniski ir jāpalielina atbalsta intensitāte. Patlaban VKKF nolikumā ir ierakstīts, ka atbalsts projektiem tiek sniegts 50% apmērā un ekspertu komisijai jāsniedz skaidrojumi, kāpēc projekti tiek atbalstīti mazāk par 50%. Ideālā situācijā būtu apsveicami, ja projekts tiktu atbalstīts 100% apmērā, bet tas paredz uzlikt lielāku atbildību pašiem projektu iesniedzējiem," skaidroja Ernštreits.

Atklājot, ka projektu iesniedzēji ir mākslīgi palielinājuši summas, viņi riskē nesaņemt atbalstu vispār. Ernštreits uzsvēra, ka šāda iecere ir noformulēta un, iespējams, tālā, bet pārskatāmā nākotnē VKKF varētu celt latiņu, tuvojoties atbalstam 100% apmērā.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Un tādā garā…(3)

Varones brīžam pārcenšas, lai turētu līdzi laika garam, un neviļus nonākušas reakcionārās pozīcijās, lai gan savulaik pašas bijušas šī laika gara pionieres

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja