Ideja par šādu iespēju Eiropas Komisijai dzima pirms 16 gadiem. Eiropas skatījumā cilvēks ir jaunietis līdz 30 gadu vecumam. Aizbraukt tur, sazin kur, darīt to, sazin ko — nē, tā nav pareizā pieeja EBD, atzīst visi brīvprātīgie. Sauli alkstošie latvieši visbiežāk vēlas doties uz dienvidu valstīm, piekrīt pašreizējā EBD koordinatore Santa Krastiņa, taču uzsver, ka, liekot pirmajā vietā valsti un neuztraucoties par darāmo darbu, visticamāk, brīvprātīgo sagaidīs vilšanās. «Vai būsi laimīgs, dzīvojot Spānijas ciematā ar simt iedzīvotājiem, kur nīksi ārā, un kopjot vecus cilvēkus, kaut gan tev tie riebjas?» retoriski jautā Santa.
Viens no Sestdienas uzrunātajiem brīvprātīgajiem Ģirts Bērziņš savu mūža EBD iespēju izmantoja, kā pats saka, «ne tik krutā valstī» Rumānijā, strādādams romu skolās. Nonākot Rumānijā, atbildība uz Ģirta pleciem uzgūlusi smagāk, nekā cerēts. Viņa projekta mērķis — romu tautības bērnu integrācija — sabiedrības uzskatu dēļ bijis nerealizējams. Rumānijas korupcijas līmenis bijis jūtams pat brīvprātīgajam. «Pierādījumu nav, bet visiem bija skaidrs, ka tur notiek Eiropas naudas atmazgāšana, » stāsta Ģirts.