Šis nudien ir Makstnieka gads. 22.maijā uz Eirovīzijas skatuves Baku (un cerams, arī finālā) Ivara dziesmu Beautiful song dziedās Anmary ar pavadītājiem; janvārī viņš plūca laurus LR2 Muzikālajā bankā ar Normunda Pauniņa un Aijas Andrejevas izpildīto dziesmu Ave, pali!, martā bērnus iepriecināja audiogrāmata Pasakas par Spociņu Jociņu, ko sacerējis Rolands Ūdris, ierunājis Normunds Rutulis, bet muzikāli ietērpis Ivars; pirms mēneša viņš saņēma Lielo Kristapu par mūziku filmai Pretrunīgā vēsture. Un tam visam pa vidu ir dažādu peripetiju plosītā grupa Otra puse, kam nu sāk aizkavēties trešā albuma iznākšana. Neraugoties uz visiem šiem panākumiem un faktu, ka Otra puse jau pirms 20 gadiem strauji nonāca popularitātes zenītā, Ivara Makstnieka vārdu zina retais. Dziesmas — gan! Šķiet, ka Makstnieks pieder pie nemanāmajiem urbējiem. Uz skatuves viņš necenšas priekšplānā līst, nedz vispār īpaši zīmēties, kaut arī pašpārliecinātības viņam netrūkst.
Kas par putnu ir Ivars Makstnieks, kāpēc seno grupas Otra puse superhitu Pēc lietus viņš sauc par "vecu ļaužu šlāgeri", bet pats rakstījis arī tādus "grāvējus" kā Minka nāk, par viņa mūziķa dzīvi un uzskatiem, attiecībām ar kolēģiem, un ko par viņu domā Aigars Grāvers, Normunds Pauniņš, Rolands Ūdris un Anmary – lasiet Sestdienā!