Taču pirms vēlēšanām īpašs vēlētāju entuziasms nav manāms. EP vēlēšanās jau labu laiku vērojama bēdīga tendence:ar katru reizi balsotāju aktivitāte kļūst arvien mazāka. Pirmajās vēlēšanās 1979.gadā balsošanā piedalījās 62% balsstiesīgo ES pilsoņu, taču pagājušajās vēlēšanās 2009.gadā ceļu līdz balsošanas iecirknim mēroja vien 43% pilsoņu.Šoreiz nekas labāks nav gaidāms, jo vēlētāju aktivitāte Eiropas mērogā varētu būt ap vai pat zem 40% (jāņem vērā, ka šajā ziņā dalībvalstu vidū ir lielas atšķirības).
2009.gadā balsotāju aktivitāte EP vēlēšanās Latvijā bija salīdzinoši liela (nobalsoja 54% balsstiesīgo), jo tās notika vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām. Šoreiz jāņem vērā rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, jo 24.maija balsojums partijām kalpo kā Latvijas parlamenta vēlēšanu ģenerālmēģinājums. "Eiropas Parlamenta vēlēšanas šoreiz Latvijā zināmā mērā tiek uztvertas kā iesildīšanās pirms Saeimas vēlēšanām. Mēs redzam, ka parādījušās arī jaunas partijas, kas šajās vēlēšanās grib pārbaudīt savus spēkus," secina LU profesore Žaneta Ozoliņa. Taču daļai politiķu prioritāte ir tieši EP vēlēšanas, jo nav noslēpums, ka EP deputāta amats ir ne tikai iespēja "izpeldēt plašākos ūdeņos", bet arī silta vietiņa ar ienākumiem, ko Latvijas politikā godīgā ceļā nav viegli nopelnīt. Daļēji par to liecina arī fakts, ka astoņi no deviņiem līdzšinējiem Latvijas deputātiem atkārtoti pretendē uz iespēju vēl piecus gadus strādāt Briselē. Kandidēt gribēja arī vienīgais "atkritējs" Ivars Godmanis, tomēr viņam neizdevās vienoties par iekļaušanu ZZS sarakstā.
EP kā institūcijas mērķis ir pārliecināt vēlētājus, ka viņiem ir iespēja caur saviem pārstāvjiem ietekmēt Briselesbirokrātijas mašīnu. Pēc politologa Ivara Ījaba domām, EP ar šī uzdevuma īstenošanu neveicas pārāk spoži. "EP jau īsti nefunkcionē kā normāls parlaments; tā drīzāk ir skaista fasāde, kuras uzdevums ir uzlikt birokrātiski politiskovirsbūvi brīvā tirgus sistēmai, uz kuras patiesībā balstās Eiropas Savienība. Faktiski tas ir labi apmaksāts "tusiņš", ar ko Eiropas birokrātija atvaira pārmetumus par demokrātijas deficītu."
Lai gan Eiropas Parlaments nereti izsmiets par "līko gurķu" direktīvām, tomēr pēdējos gados tas uzaudzējis muskuļus un arvien vairāk ietekmē Eiropas likumdošanu. EP pieņemtās normas tieši ietekmē ES dalībvalstu likumus un rosina pārmaiņas daudzās jomās, sākot no pārtikas drošības līdz pat banku darbībai. Spilgts piemērs ir mobilo sakaru izmaksas viesabonēšanā, kas agrāk eiropiešiem bieži sagādāja nepatīkamus pārsteigumus. Pēdējos gados šīs maksas izdevies ievērojami samazināt, un nesen Eiropas Parlaments nolēma, ka 2015.gada nogalē ES valstīs vispār jāizbeidz paaugstinātas maksas iekasēšana par mobilo sakaru izmantošanu viesabonēšanā.
EP deputāti nav aizmirsuši parūpēties arī par sevi: viņu alga ir 8000 eiro mēnesī (pirms nodokļiem); ja atskaita nodokļus, sanāk ap 6200 eiro mēnesī "uz rokas". Latvijas premjera alga ir aptuveni trīsreiz mazāka. Papildus tam tiek apmaksāta biroja uzturēšana, palīgu atalgojums, ceļošana, viesnīcu izmaksas u.c. EP arīdzan rūpējas par deputātu veselības apdrošināšanu un pensijas kapitāla uzkrāšanu. Piecus gadus ilgā pilnvaru termiņa laikā EP deputāta budžets kopumā pārsniedz miljonu eiro. Tādēļ nav brīnums, ka šis amats ir tik iekārojams. "Latvija uz Eiropas Parlamentu sūta neproporcionāli ietekmīgus politiķus. Piemēram, normālā Eiropas valstī, ja politiķis pēc premjera vai ministra amata pildīšanas aizietu strādāt par EP deputātu, to uztvertu kā smagu kritienu karjerā. Savukārt pie mums EP deputāta krēsls tiek uzskatīts teju par politiķa karjeras augstāko virsotni," secina politologs Ījabs.
Eiropas Parlamenta deputātu atalgojums
*EP deputāta alga ir 8021 eiro mēnesī (pirms nodokļiem)
*Bez tam katram deputātam pienākas papildu finansējums 4299 eiro mēnesī, kas domāts biroja uzturēšanai, rēķinu apmaksai utt.
*Atsevišķi no EP budžeta tiek maksāts atalgojums deputāta palīgiem; kopējā summa nedrīkst pārsniegt 21 209 eiro mēnesī
*Laikā, kad deputāts piedalās EP plenārsēdēs un citos oficiālos pasākumos, viņam pienākas komandējuma nauda 304 eiro dienā, kas domāti, lai apmaksātu viesnīcu, maltītes un citus izdevumus.
*Pasākumiem, kas notiek ārpus ES, attiecīgā summa ir 152 eiro dienā, bet viesnīca tiek apmaksāta atsevišķi
*Lai nokļūtu Briselē vai Strasbūrā, deputātiem tiek apmaksāta lidošana biznesa klasē. Ja deputāts brauc ar automašīnu, atmaksātā summa ir 0,5 eiro par kilometru
*EP deputātiem apmaksā arī citus ceļojumus, kas nepieciešami darba pienākumu veikšanai. Šim nolūkam atvēlētā summa ir līdz 4243 eiro gadā
*EP deputātiem apmaksā divas trešdaļas veselības apdrošināšanas izdevumu
*Eiropas Parlaments arīdzan maksā papildu pensiju bijušajiem deputātiem - noteiktā summa ir 3,5% no deputāta algas par katru EP pavadīto gadu. Piemēram, ja deputāts nostrādājis divus termiņus (10 gadu), viņam pienākas pensija, kas līdzvērtīga 35% no algas. Šo pensiju var sākt saņemt 63 gadu vecumā
Visu rakstu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām lasiet žurnāla Sestdiena 23.maija numurā!