Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Latvijas zvēru CSI

Kad vilku nošauj, mednieku interesē vilka āda un liels galvaskauss, taču dabas pētnieki nomedītā plēsēja ķermenī redz krietni lielu un noderīgu datu bāzi. Pētījuma datu ieguvums — svaigas ziņas par zvēru populācijas stāvokli: cik tēviņu, cik mātīšu, kādas ir vecumstruktūras, kādi parazīti, cik labi zvēriem dzīvot Latvijā. Dati palīdz arī noteikt medību limitu — kad to var celt, kad jāpiebremzē. Pētniekus, kuri strādā ar šo «materiālu», mēdz dēvēt par «vilku grupu».

Nomedīto plēsēju galvaskausu, ilkņus, reproduktīvos orgānus un kuņģa saturu Jānis Ozoliņš pēta jau kopš 1998.gada. Pēdējā medību sezonā pētījumos tika analizēts materiāls no gandrīz 150 plēsējiem — lūšiem un vilkiem. Izpētīts tiek vidēji katrs otrais vai trešais nomedītais plēsējs, pētnieki gan cenšas saglabāt nejaušības principu. «Vilku grupas» centrālā māja ir Latvijas valsts mežzinātnes institūts Silava Salaspilī. Grupā ir vairāki pētnieki: Jānis Ozoliņš, zināms arī kā Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs, Aivars Ornicāns, Agrita Žunna, Guna Bagrade, Alda Stepanova un vēl citi. Te top kas nedaudz līdzīgs zvēru CSI, ja atmetam dārgās tehnoloģijas un pierakstām, ka tas ir entuziasma un mazbudžeta projekts. 

Pētījumā iegūtie dati zinātniekiem dod informāciju par plēsēju populācijas stāvokli — var redzēt, vai tā atjaunojas. «To nosaka pēc tēviņu un mātīšu skaitliskās attiecības, vecuma struktūras, mātīšu auglības. Galvenais ietekmējošais faktors ir medības,» saka Jānis Ozoliņš. Pagaidām dati liecina par spēcīgām mūsu vilku un lūšu populācijām, nevajadzētu satraukties, ka tās būtu apdraudētas, kā tas vērojams daudzviet Eiropā. Tāpēc pēdējos gados lūšu medību limiti ir paaugstināti, taču vilkiem iepriekšējā sezonā tika piebremzēti un šajā atkal pacelti. Ozoliņš saka — mūsu vilku auglība ir lielāka nekā, piemēram, Skandināvijas un Polijas vilkiem.  Vēl arī mūsējie padevušies augumā raženāki, tāds dabā likums —jo tālāk uz ziemeļiem, jo lielāka ķermeņa masa.

Ģenētiskie pētījumi apliecina, ka mums Latvijā sastopami arī tā saucamie hibrīdi — vilku un suņu jaukteņi. Tie dzīvo arī Igaunijā, un tagad pētnieki interesējas par Lietuvu. Taču Ozoliņš saka: hibrīdi mums ir lokāla parādība, konstatēti tikai atsevišķās Latvijas vietās. Teorija vēstot, ka, lai rastos hibrīdi, jābūt pārmedītai, novājinātai vilku populācijai, jo spēcīgā populācijā vilkiem nebūtu intereses pāroties ar suņiem. Turklāt jābūt arī suņiem, kas dzīvo savvaļā. «Normāli vilkam suns ir vai nu barības objects, vai ienaidnieks,» saka Ozoliņš.

Vairāk par zinātnieku darbu, pētot Latvijas plēsējus, lasiet Sestdienā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Nestāsti man pasakas

Kā parasti, tuvojoties gada izskaņai, SestDienā piedāvājam kinodarbus, kas nedaudz lauž Ziemassvētku kanonu, ierastos žanrus, tematiku un, iespējams, arī labas gaumes žodziņus.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata