Jāieskatās īstenībai tieši acīs, lai mēģinātu saprastu, kāpēc tā notiek un, iespējams, ko lietas labā varētu darīt mēs katrs. Sarunu ar dakteri lasiet Sestdienā! Intervijas fragmentsKāpēc tu vienu sievieti atrunā no aborta, otru ne? Tu redzi acīs, ka viņa vēl šaubās? Un kas tie ir par vārdiem, ko saki?Katrai savi. Citai es prasu: „Kāpēc tu bojā manu darbu? Es tevi esmu izoperējusi sakarā ar neauglību, tu esi palikusi stāvoklī un tagad atnāc pie manis pēc nosūtījuma uz abortu? Nu kā es varu justies?! Kādēļ es vispār esmu ielikusi darbu? Kādēļ valsts ir devusi naudu šai operācijai?” Bet citai es nesaku neko. Neko. Situācijas ir ļoti dažādas. Ja atnāks, piemēram, skolotāja četrdesmit sešos gados, kurai četri bērni ir un viņa tikko palikusi stāvoklī. Sākt viņai morāli lasī, cik slikts ir aborts? Turklāt es kā ārste arī apzinos, ka viņas veselības stāvoklis visticamāk nav tik košs, lai grūtniecību iznēsātu pilnīgi bez problēmām.
Ja man godīgi jāatbild, kad abortu pēdējoreiz veicu, man šķiet, ka pusgada laikā vienu. Varbūt mūsu klīnikai ir arī cita specifika, mēs operējam sarežģītākās situācijās, kad bērniņš mammas vēderā gājis bojā un jāsniedz medicīniskā palīdzība. Tas ir cita līmeņa darbs nekā parasts aborts. Bet es varu pateikt vienu - nevienam ginekologam šī manipulācija nepatīk, neviens uz to neraujas.
Kāds sacīja, ka ginekologiem aborti ir bizness... Nē, mīļie! Ginekologam tas bija bizness tad, kad aborti bija aizliegti un kad viņš par šo nelegālo nodarbi sēdēja cietumā. Bet ne tagad, kad ārstam maksā sīkus procentus par veikto operāciju. Starp citu, pirmās, kas šajā valstī tika sodītas ar maksas medicīnu, bija sievietes. Lai valdība atklāti paskatās sev acīs: par ko mēs sākām maksāt vispirms? Par abortiem. Ja dzērājs paskrēja zem mašīnas, viņš gulēja reanimācijā, slimnīcā n-tos mēnešus, viņam nekas par ārstēšanos nebija jāmaksā. Pirmās tika sodītas sievietes. Vai tā ir normāla attieksme?