Nemieri padomju stilā

Paldies, šitādus tekstus vajag vairāk, jo cilvēkiem atmiņa ir īsa - lai izdzīvotu, slikto ātri aizmirst, un tad netā klīst nostaļģiskas runas, ka PSRS tak visiem bijis darbs, viss par brīvu, un arī galdi, redz, pilni bijuši, kaut veikali tukši.... Novērtēt to progresu, kāds panākts, ir grūtāk nekā šķiet.

Ar lielu interesi izlasīju rakstu par nemieriem bijušajā PSRS un atcerējos pirms pusgadsimta kaut ko analogu notikušu tepat Rīgā. Bija 1961. gada decembris , kad mūs Rīgas Jūrskolas kursantus pēc mācībām vēl uz vienu maiņu dzina ierindā uz Rīgas Tirdzniecības ostu kraut kuģus. Oficiālā versija bija , ka trūkst dokeru un nevar pieļaut ārzemju kuģu dīkstāves mūsu ostā. Mums kursantiem , protams , radās daudz jautājumu :- kāpēc pēkšņi sāka trūkt dokeru, jo tā skaitījās tanī laikā diezgan prestiža un labi apmaksāta profesija . Pretendenti tika rūpīgi pārbaudīti un atlasīti pirms viņus laist uz ārzemju kuģa borta. Kāpēc , kad mēs ierindā soļojām uz ostu , atskanēja saucieni: štreikbrekeri! Protams , mēs to skaļi nedrīkstējam prasīt , jo pēc tāda jautājuma varēja aiztaisīt vīzu un sabojāt tālāko jūrnieka karjeru. Starp kursantiem čukstus tika apspriesta informācija par Rīgas Tirdzniecības ostas dokeru streiku , bet oficiālu apstiprinājumu tam neesmu guvis līdz šim. Streika būtība slēpās toreizējā ekonomiskajā situācijā , kad pēc Hruščova reformām veikalu plaukti bija tukši ne tikai no sviesta un gaļas , bet pat no maizes. Tanī pašā laikā ostā tika krauti viens pēc otra kuģi ar sviestu un gaļu priekš revolucionārās Kubas , kas arī bija iemesls dokeru streikam. Varbūt kāds to dienu informētāks liecinieks varētu vairāk un precīzāk pastāstīt par to dienu notikumiem Rīgas Tirdzniecības ostā.

Ar lielu interesi izlasīju rakstu par nemieriem bijušajā PSRS un atcerējos pirms pusgadsimta kaut ko analogu notikušu tepat Rīgā. Bija 1961. gada decembris , kad mūs Rīgas Jūrskolas kursantus pēc mācībām vēl uz vienu maiņu dzina ierindā uz Rīgas Tirdzniecības ostu kraut kuģus. Oficiālā versija bija , ka trūkst dokeru un nevar pieļaut ārzemju kuģu dīkstāves mūsu ostā. Mums kursantiem , protams , radās daudz jautājumu :- kāpēc pēkšņi sāka trūkt dokeru, jo tā skaitījās tanī laikā diezgan prestiža un labi apmaksāta profesija . Pretendenti tika rūpīgi pārbaudīti un atlasīti pirms viņus laist uz ārzemju kuģa borta. Kāpēc , kad mēs ierindā soļojām uz ostu , atskanēja saucieni: štreikbrekeri! Protams , mēs to skaļi nedrīkstējam prasīt , jo pēc tāda jautājuma varēja aiztaisīt vīzu un sabojāt tālāko jūrnieka karjeru. Starp kursantiem čukstus tika apspriesta informācija par Rīgas Tirdzniecības ostas dokeru streiku , bet oficiālu apstiprinājumu tam neesmu guvis līdz šim. Streika būtība slēpās toreizējā ekonomiskajā situācijā , kad pēc Hruščova reformām veikalu plaukti bija tukši ne tikai no sviesta un gaļas , bet pat no maizes. Tanī pašā laikā ostā tika krauti viens pēc otra kuģi ar sviestu un gaļu priekš revolucionārās Kubas , kas arī bija iemesls dokeru streikam. Varbūt kāds to dienu informētāks liecinieks varētu vairāk un precīzāk pastāstīt par to dienu notikumiem Rīgas Tirdzniecības ostā.