"Tie nav zemnieki ar izkaptīm un dakšām. Lai uztaisītu pasaules revolūciju, mums nav jāveic nekādas ekstrēmas darbības. Tieši otrādi — nav jādara nekas! Ideāli būtu, ja vienā jaukā dienā cilvēki neietu uz darbu, neietu ārā no mājām vai arī, vienalga, ietu piknikā — vienkārši ignorētu to kārtību, kādā dzīvojam. Mūsu rosīgā čaklo skudriņu darbošanās baro sistēmu, kurai mēs vergojam. Līdzko mēs apstātos, pasaules varenie būtu sprukās!" Bindemanis klāsta žurnālam Sestdiena.
Nekā nedarīšana gan neattiecas uz radošo dzīvi. Bindemanis, kuru ierasts dēvēt par multimākslinieku, jo viņš cīnās daudzās radošās frontēs, atgriezies Rīgā, lai studijā beidzot ierakstītu savu pirmo (!) albumu, bet tad dosies atpakaļ uz Barselonu. Jau 80.gadu beigās saukts par latviešu Džimiju Hendriksu, viņš bieži un labprāt spēlēja ģitāru dzīvajā un piedalījās dažādos mūzikas un mākslas projektos. Varētu likties dīvaini, ka Kaspars Bindemanis līdz šim tā arī nav izdevis nevienu albumu un dzirdams tikai citu mūziķu, piemēram, Inokentija Mārpla, Raimondas Vazdikas un pat Prāta Vētras ierakstos, taču viņš savu muzikālo latiņu uzlicis augstu un apzināti iznīcinājis savus iepriekšējos ierakstus, uzskatot, ka tie ir puspabeigti. Īstais skanējums atrasts tikai tagad. Nu jau finiša taisnē ir albums, ko Bindemanis ieraksta kopā ar savu Barselonas kompaņjēro – bijušo grupas Monro ģitāristu Jāni Reini zem nosaukuma Los Masculinos. Vīrišķi. Publiski pieejams pagaidām ir tikai pirmais singls The Great Love Revolution (soundcloud.com/losmasculinos).
Kaspars ir mainījies: nedzer, nesmēķē, ir vegāns, uzsācis cīņu par ekoloģiju un garīgām vērtībām. Un Latvijā ir vīlies: "Kad atrodos Rīgā, man ir sajūta, ka dzīvoju mirušo pilsētā. Nesaprotu, kas te notiek. Jaunas vēsmas nevienam nav vajadzīgas, visi ir pārņemti ar sūrošanos par grūto ikdienu! Vispār man šķiet, ka Latvija iet uz grunti. Tas, protams, skan šausmīgi ciniski, bet man ir čujs, ka latvieši izmirs. Taču tas nav nekas slikts. Dabisks process, no kura nevar izvairīties — ja tautai nav dzīvotgribas, tas notiek. Un zemapziņā tā ir pašu latviešu vēlme!" norāda Bindemanis, kurš pats nejūtoties latvietis, turklāt noliedz jebkādu cilvēces dalīšanu kultūrās, nacionalitātēs un valstīs.
Vairāk par to, kā arī par Bindemaņa pieredzi ar alkoholu, narkotikām, meitenēm, lasiet jaunajā, 7. septembra Sestdienā!
lauķe
dakterīte
Kalidonim