Laika ziņas
Šodien
Migla
Svētdiena, 14. augusts
Zelma, Zemgus, Virma

Analītika kā kustīgs mērķis

SestDiena sāk rakstu sēriju Atskaites punkts, kurā rosināsim diskusiju par mediju spēju nekļūdīgi analizēt notikumus, lai tos kvalitatīvi un savlaicīgi pasniegtu sabiedrībai. Pirmajā rakstā kopējo situāciju mediju vidē un to ietekmējošos faktorus ieskicē sabiedrisko mediju ombuds, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes docētāja un vadošā pētniece Anda Rožukalne.

Kā jūs novērtētu žurnālistikas kvalitāti Latvijā pēdējo aptuveni desmit, piecpadsmit gadu laikā?

Pēdējo desmitgadi Latvijas mediju vidē raksturo pētnieciskās žurnālistikas attīstība – mums tā ir daudzveidīgāka un spēcīgāka nekā kaimiņvalstīs. Vienlaikus 2008.–2009. gada dižķibeles radītā krīze medijos joprojām nebija pārvarēta – mediju organizācijas novājinājās, daļa pārstrukturēja darbību, samazinājās mediju daudzveidība. Līdz ar to samazinājās arī žurnālistikas iespējas attīstīties un padziļināti izkopt tādas XXI gadsimta otrajai, trešajai desmitgadei nozīmīgas tēmas kā tehnoloģiju attīstība, klimata pārmaiņas, informācijas vides dažādie efekti.

Pandēmijas un kara radīto krīzi var salīdzināt ar tikpat dziļu krīzi, kāda tā bija pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tomēr nesen apkopotie Worlds of Journalism aptaujas dati liecina, ka žurnālisti ir nostiprinājuši savu profesionālo identitāti un kļuvuši neatkarīgāki, vismaz savā pašvērtējumā. Arī žurnālistu izmantošana politiskiem mērķiem ir samazinājusies, lai gan ir atsevišķi mediji, kuros ir vēl mēģinājumi agrāko stratēģiju piekopt, bet ne vairs tik nozīmīgi.

Politiskā ietekme medijos ir mazinājusies, jo pašas partijas ir kļuvušas vājākas?

Investīcijas mediju biznesā politiskajā vidē vairs nav tik pievilcīgas un efektīgas, jo var komunicēt citos veidos, piemēram, sociālajās platformās. Arī tiesiskais regulējums daļēji to ietekmējis, jo ir jānorāda uzņēmuma patiesā labuma guvējs, īpašnieku caurskatāmība ir uzlabojusies. Desmitgadei raksturīgi vēl tas, ka pieauga tīmekļa žurnālistikas profesionālā kvalitāte – medijiem, pārejot uz digitālo vidi, bija jāizvēlas starp klikšķu un komercializētu saturu, kas dod tūlītēju efektu, bet ilgtermiņā var izrādīties neefektīvi, un investīcijām kvalitatīvā saturā. Pēdējos 5–7 gadus raksturo sociālo platformu ietekme, mediju ienākumu aizplūšana, auditorijas laika un uzmanības sadalīšana, daļēji nostiprinot utopiju, ka vienmēr būs pieejama kvalitatīva un profesionāla informācija, tādēļ nav jāizkopj informācijas lietošanas paradumi un kritiskā domāšana. Tomēr, ja netiek izmantota kvalitatīva žurnālistika, patērētājam ar laiku zūd spēja vispār to atpazīt. Nav tā, ka viss svarīgais un kvalitatīvais automātiski pats nonāktu sociālajās platformās. Un tas savukārt ietekmē žurnālistikas resursu pieejamību un mediju nozīmi sabiedrībā. Uz žurnālistiku šobrīd jāskatās kā uz sociālu organizāciju, kas ir pakļauta politiskiem, ekonomiskiem un tehnoloģiju radītiem riskiem, arī sabiedrības kultūrā mediju loma samazinās un transformējas. 

Cik šobrīd mediji Latvijā ir spējīgi izvērtēt faktus un amatpersonu teikto?

Par visiem medijiem vienu un to pašu teikt nevar, bet katrā mediju segmentā ir daži, kuri to ir spējīgi darīt.

Vienlaikus jāatzīst, ka mediju pārstrukturēšanas periodā dažādu resursu īpatsvars izmainījies vēl vairāk nekā iepriekš. Proti, žurnālistikai resursi samazinājās, bet tie palielinājās sabiedriskajām attiecībām un digitālajai komunikācijai. Jūsu jautājums man liek domāt – arī jūs esat pamanījuši risku, ka ne vienmēr tiek izvērtēti amatpersonu un valdības lēmumi. Daļa žurnālistu to apzinās kā savu pienākumu, tiek veltīti lieli resursi vērtīgas un nozīmīgas informācijas sagatavošanai, taču vienlaikus ir ļoti daudz viedokļu, jo žurnālistiem nepietiek resursu, spēka un jaudas šo viedokļu izvērtējumam un analītiskai ielikšanai kontekstā. Rezultātā daļa ikdienas informācijas ir raksti un ziņas no sērijas "viņš, viņa teica tā un tā". Viedokļu žurnālistika paša žurnālista lomu padara pasīvāku – žurnālists vairs nav kā vidutājs starp tiem, uz kuriem šī informācija attiecas. Tas vienmēr ir bijis kustīgs mērķis, kam žurnālisti seko ar mainīgām sekmēm. Tomēr svarīgi ir ieraudzīt kopainu, un atbilde uz jautājumu, vai Latvijā iedzīvotājiem ir iespēja iegūt kvalitatīvu informāciju, protams, ir jā, bet tas prasa auditorijas iesaisti.

Var tikai piekrist, ka žurnālistiem nepietiek laika un resursu kvalitatīvai informācijas analīzei, arī notikumu gūzma un informācijas daudzums ir pārāk liels.

Turklāt šajā milzīgajā informācijas mutulī žurnālistam ir grūti attīstīt specializāciju, iedziļināties šaurā tēmā, piemēram, tehnoloģiju ietekmē uz ekonomiku, klimata problēmu risinājumiem organizāciju līmenī, vai medicīnas zinātnē, kas bija īpaši svarīgi pandēmijas laikā. Tā drīzāk ir mediju kopīgo resursu pieejamības problēma, jo mediju vadītājiem nākas sabalansēt prioritātes, redzot, ka ir daudz pieejamas informācijas. Labs piemērs ir kultūras žurnālistika – kultūras menedžments un mārketings ir tik kvalitatīvs, ka nav vajadzīgi speciāli žurnālisti. Vienlaikus jāapzinās, ka komunikācijas un mārketinga speciālisti arī nosaka, ko un kad mēs vispār uzzinām. Tā ir daudzās jomās. Maģistra darbu pētījumi liecina, ka sabiedrībai svarīgos jautājumos tomēr dominē oficiālie avoti, netiek pilnvērtīgi aptverta publiskā sfēra. Savukārt sabiedriski politisku jautājumu atspoguļošanā notiek process, ko sauc par normalizāciju, – elites pārstāvji no augšas norāda, ka valstī viss tiek kontrolēts un viss ir normāli, un žurnālisti šajā procesā palīdz, izvēloties politiķus un amatpersonas kā galvenos informācijas avotus. Mazāk dominē dažādu jomu eksperti, speciālisti, sociālo grupu pārstāvji.

Kā dozēt žurnālistu pašu simpātijas un uzskatus par noteiktām tēmām?

Nenoliedzami žurnālistiem ir savs skatījums un attieksme par konkrētiem jautājumiem un to svarīgumu. Profesionāli žurnālisti apzinās, ka viņu pienākums ir nevis dalīties ar savu gaumi vai emocionālo noskaņojumu, bet censties kaut cik proporcionāli atspoguļot notikumus. Bet attiecībā uz lielajiem jautājumiem, piemēram, partnerattiecību regulējumu, ir pilnīgi normāli, ka ir liberāli un konservatīvi noskaņoti žurnālisti, jo tas tikai bagātina publisko diskusiju. Mediju socioloģijas dati arī parāda, ka žurnālistu pašu vērtības un izglītības radītie profesionālie principi ietekmē to, kā viņi atspoguļo notikumus. Bet Latvijā te ir labas ziņas – aptuveni 80% žurnālistu ir augstākā izglītība, ceturtdaļai – maģistra grāds. Kopumā žurnālisti Latvijā ir vairāk izglītoti nekā citās valstīs.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Atskaites punkts saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Jāsvin tāpat kā Latvijas simtgade

Topošās filmas Zeme, kas dzied scenārija līdzautors Dainis Īvāns par to, kā Rīgas Latviešu biedrības glābšana no bankrota izvērtās latviešu tautas tapšanā, cik filmu būtu pelnījusi pirmā atmoda, un pa...

Stratēģiski svarīgais Taivānas jautājums

Par pēdējo nedēļu galveno starptautisko notikumu, kam, visticamāk, būs arī liela mēroga ilgtermiņa sekas, ir kļuvusi ASV Kongresa Pārstāvju palātas priekšsēdētājas (spīkeres) Nensijas Pelosi un...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata