Krustcelēs piestājuši daudzi sportisti un treneri. Artis Ābols nav izņēmums. Pēc Rīgas Dinamo galvenā trenera palīga amatā aizvadītās sezonas vajadzēja sekot hokeja pavasarim Latvijas valstsvienībā, kurā Artis ir kanādiešu speciālista Boba Hārtlija palīgs, taču Covid-19 pandēmijas dēļ neierasti ilgu laiku hokejā ir pārtraukums.
"Kad sāc globalizēt, noskaņojums pasliktinās. Tad atceries, ka kaut kādā laika posmā gribēji mierīgāku dzīvi un pašlaik tieši tāda arī ir – sēdi mājās, un nekur nav jāskrien," sarunas sākumā Artis sameklē pozitīvu atziņu, kad uz viņa Engures mājas terases nesteidzīgi malkojam tēju un kafiju.
Hokeja treneriem izvēles iespējas ir krietni mazākas nekā spēlētājiem. Daudzas Eiropas valstis aizsargā savu tirgu un no ārzemniekiem piedāvā darbu gandrīz vai tikai kanādiešiem. Kādi ir iespējamie varianti?
KHL man vienīgais teorētiskais variants ir Rīgas Dinamo. Citā klubā var nokļūt tikai pa draugam, ja ar kādu esi savulaik kopā spēlējis un saņem uzaicinājumu no sērijas: nāc pie manis.
Kādi varianti varētu būt citviet Eiropā?
Vispirms jau jāskatās, kur kaut kas sāksies. Uvis Balinskis (bijušais Rīgas Dinamo aizsargs – aut.) svētdien brauc uz Čehiju, bet tur visas vietas ir aizņemtas. Jāgaida, līdz kāda vieta atbrīvosies, bet tāpat jābūt cilvēkam, kuram, tā teikt, ir gali. Godīgi teikšu, ka darbu aktīvi neesmu meklējis. Ja piedāvās, tad arī domāšu. Pagaidām uz visu raugos nosacīti mierīgi. Aģentam Zviedrijā, ar kuru man ir bijusi sadarbība, esmu teicis, ka vispār jau man darbu vajag.
Spēlējot Zviedrijā, apguvi zviedru valodu. Pēc divām sezonām Dānijā varētu sazināties arī dāņu mēlē?
Būtu grūtāk. Dāņu valoda ir sarežģītāka. Latvijas kontekstā ņemot, tā ir pielīdzināma latgaliešu valodai. Ir zviedru un norvēģu valoda, un dāņu ir kaut kas pa vidu. Visām trijām valodām dominējošā ir zviedru valoda. Strādājot Rīgas Dinamo sākumposmā kopā ar Jūliusu Šupleru, nedaudz apguvu slovāku valodu. Gan jau spētu samērā īsā laika periodā iemācīties čehu valodu.
Esi izteicies, ka vēlētos strādāt par galveno treneri?
Jā, izlase ir viens konteksts. Galvenais ir Bobs Hārtlijs, kurš ieguvis Stenlija kausu, uzvarējis Amerikas Hokeja līgas un Šveices čempionātā. No viņa es varu mācīties, bet principā gribu būt galvenais.
Kur slēpjas Hārtlija panākuma atslēga? Bieži vien treneri saka, ka vajag vienu vai divus gadus, lai izveidotu saliedētu kolektīvu un sasniegtu rezultātu.
Viņam ir otrs paradokss. Par Hārtliju runā, ka viņš ir viena gada treneris: atbrauc, sasniedz rezultātu, un pēc tam nekā ievērojama vairs nav. KHL viņam pirmais no abiem darba gadiem arī bija labāks.
Es nezinu… Laikam jau no visa ir kaut kas. Nevar būt, ka viņš visu laiku strādā pēc vienas metodes, jo hokejs divdesmit gadu laikā ir būtiski mainījies. Piemēram, ir atcelta centra sarkanā līnija. Hārtlijs neapšaubāmi ir labs runātājs, bet es esmu iegaumējis savulaik Šuplera sacīto: "Atceries, Arča, ka nav labu un sliktu treneru. Ir veiksmīgi treneri un neveiksminieki." Hārtlijs pievērš uzmanību visām tām sīkajām detaļām. Vai tas darbojas ilgtermiņā, tiešām nezinu. Jāsaprot, ka pa vienu vasaru spēlētājs nevar kļūt ievērojami meistarīgāks vai fiziski daudz spēcīgāks.
Kurām detaļām viņš pievērš lielāko vērību?
Vispirms jau darbībai ar nūju bez ripas. Amerikā tā spēlē, Zviedrijā un tagad arī Krievijā. Cik tad spēles laikā hokejistam ir ripa? Sidnijs Krosbijs (Kanādas hokeja superzvaigzne – aut.) uz ledus ir vairāk par 20 minūtēm, bet ripa viņam ir vienu minūti ar astīti. Es arī tagad bērniem mācu, latviskojot, leņķošanu, tas ir, spēli ar nūju pret ripu. Rīgas Dinamo to prasīja arī Ģirts (bijušais galvenais treneris Ankipāns – aut.), un vēl striktāk nekā Bobs. Cilvēku, kurš izdomāja šādu aizsardzības stilu, vajadzētu nošaut… Tas nogalina hokeju! Spēlei pazūd estētiskums un skaistums. Fiziski spēcīgi spēlētāji, pareizi ar nūju darbojoties, var atņemt meistarīgiem hokejistiem vēlēšanos spēlēt. Hokejs pārvēršas par spēli, kurā tikai skrien un cīnās. Nav vairs romantikas. Kā bija savulaik – visi ieslidojās, sekoja piecas vai sešas piespēles ar skaistu uzbrukuma noslēgumu. Neviens tā vairs nespēlē! Tikai skaitliskajā vairākumā šāda saspēle ir iespējama.
Kā varētu glābt hokeju no pārtapšanas par primitīvu spēli?
Aizliegt šādi spēlēt! (smejas)
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 17. - 23.jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!