Tajā restorānā, kurā nesen bijām, mēs paši drīz vien sākām justies kā tādi runči, ļoti labi pabaroti un caur plašajām rūtīm rudens pēcpusdienas saules sildīti. Katrā ziņā nu mēs daudz labāk izpratām runču dzīves kredo – paēst, tad zvilnēt un celties augšā tikai tad, kad atkal sagribas ēst. Diemžēl cilvēkam šāds dzīvesveids – atrast labu barotāju un tad tikai ēst, pagulēt un atkal ēst – nav iespējams, vismaz kopš tā laika, kad krogi naktīs vairs nedarbojas, un tāds laiks ir bijis gandrīz vienmēr, atskaitot dažus īsus vēstures mirkļus, piemēram, 90. gadu sākumu, kad cauru diennakti bija vaļā gan valūtas maiņas punkti, gan alkohola veikali, jo vēl nebija sazēlusi tā birokrātija, kas nu jau savas eksistences attaisnošanai ir spiesta izdomāt arvien jaunus un arvien bezjēdzīgākus ierobežojumus, ko varētu kontrolēt, kā nesen pieņemto alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika kārtējo samazināšanu.
Bet lai nu paliek drūmās domas, mierināsim sevi ar vēstures pieredzē balstītu faktu, ka neviena valdīšana, kas pārlieku ierobežo alkohola tirdzniecību, ilgi savos krēslos nenoturas, un atgriezīsimies saulainajā rudens pēcpusdienā Jūrmalā, netālu no Bulduru stacijas, kur mēs tik labi papusdienojām. Jāatzīstas godīgi, vasarās man tuvā Jūrmala šķiet atpūtnieku pārāk apdzīvota, tukšākas pludmales jāmeklē tālākos Kurzemes piekrastes ciemos. Toties, sākot ar septembri, kad atpūtnieku pulki Jūrmalā strauji sarūk, rīdzinieks pret Jūrmalu sāk just zināmu vilinājumu. Var jau būt, ka tāda attieksme man radusies tālajos 60.–70. gados, kad nedēļas nogalēs elektrovilcieni uz Jūrmalu bija mežonīgi pārpildīti un pludmalē, no restorāna Jūras pērle terases knābja augšas skatoties, lejā pat smiltis nevarēja redzēt, jo saules ķērāji tur zvilnēja cieši kā šprotes bundžā. Var jau būt, ka tagad Jūrmalā vasarās vairs tik traki nav, bet, drošs paliek drošs, es uz Jūrmalu dodos rudeņos un ziemās, un arī šoreiz nevīlos. Pēc paziņu jūrmalnieku ieteikuma iegriezāmies ģimenes restorānā Zem burām. Kosmoloģijā ir tāds jēdziens «saules bura», un šķita, ka tieši tāda bura, kā jau sākumā rakstīju, tajā pēcpusdienā nes mūs saulainā garšu ceļojumā. Restorāns ir tieši ceturtdaļgadsimtu sens, 2000. gadā pavāres Daces Vārpas dibināts, un viņas vīrs, turku maiznieks Jusufs, drīz vien te kļuva par galveno kroga popularitātes nodrošinātāju, likdams lietā savu grilmeistara prasmi. Tās kvalitāti apliecina fakts, ka nesenā Eiropas basketbola čempionāta laikā Zem burām viesojās un Jusufa grilējumus par labiem esam atzina Turcijas izlases spēlētāji. Iedvesmojušies ar mezi, par Jusufa grilmeistara prasmi pārliecinājāmies arī mēs, sulīgs un ļoti gards bija gan liellops, gan cūka un pāri visam jērs (lai gan populārākais te esot vistas šašliks, droši vien tāpēc, ka lētāks). Īpaši jāpiemin salāti, kas tika pasniegti pie gaļas, turki tādus miksēt laikam gan prot vislabāk.
Klusajā sezonā Zem burām ir viena no populārākajām apkārtnes ļaužu brokastošanas un pusdienošanas vietām. Laba ziņa rīdziniekiem, gan ne visiem, bet tādiem kā es, – ēdienus restorāns ved arī līdz Pārdaugavai!
Ģimenes restorāns ZEM BURĀM
Adrese: Jūrmalā, Vidus prospektā 38 K 1 (ieeja no Meža prospekta 32)
Atvērts: P–C no 10.00 līdz 17.00, Pk, S no 10.00 līdz 21.00, Sv no 11.00 līdz 19.00
SESTDIENA ĒDA
Meze Zem burām ar lavašu 2 personām (humoss, baklažānu jogurts, grilēta paprika) 9,95
Adanas jēra kebabs 19,90
Jēra šašliks 19,90
Cūkgaļas šašliks 10,90
Vistas šašliks 10,90
VĒRTĒJUMS
INTERJERS ★★★★★
ĒDIENI ★★★★★
APKALPOŠANA ★★★★★
ATMOSFĒRA ★★★★★
GRILMEISTARS JUSUFS! Jēra kebabs un šašliks tik garšīgs, ka gribas piesaulītē mazliet nosnausties un tad ēst atkal.