Kamanu suņu un primitīvu darbarīku vietā tagad ir ledlauži un modernākās ģeoloģiskās izpētes tehnoloģijas, bet kaislības, ko izraisa solītā milzu peļņa, ir tikpat lielas kā Klondaikas drudža laikā. Vides aizsardzības organizācijas pieprasa apturēt vērienīgos projektus, kas apdraud trauslo ekoloģisko līdzsvaru Arktikas reģionā, tomēr lielvalstīm un starptautiskām enerģētikas kompānijām ir pārāk liels kārdinājums iegūt daļu no Arktikas energoresursu pīrāga.
Ziemeļu Ledus okeāns ilgu laiku bija novārtā pamests pasaules nostūris, kam bija minimāla nozīme ģeopolitikas spēlēs. Taču pēdējos gados stāvoklis ir strauji mainījies, un pārmaiņu galvenais cēlonis bija globālā sasilšana. Arktikas ledāju kušana turpinās arvien straujākā tempā; daļa zinātnieku uzskata, ka dažu gadu desmitu laikā pat Ziemeļpols vasarās būs pavisam brīvs no ledus. Tā būtu traģēdija leduslāčiem un citām ziemeļu dzīvnieku sugām, kuru izdzīvošana būtu apdraudēta. Vienlaikus ciestu arī vietējo iedzīvotāju kopienas, kas klimata pārmaiņu dēļ nevarēs nodarboties ar medībām un zaudēs tradicionālo iztikas avotu.
Taču ledāju izkušana radītu arī virkni ieguvēju, kam šis process nodrošinātu labu peļņu. Piemēram, piepildīsies kuģotāju senais sapnis par ledus brīvu kuģu ceļu Ziemeļu Ledus okeānā. Šāda kuģu ceļa izveidošana ļautu ievērojami (par vairākiem tūkstošiem kilometru) saīsināt ceļu starp Āzijas un Eiropas ostām. Tomēr galvenā Arktikas balva ir milzīgās naftas un gāzes atradnes, kuru apgūšana palīdzētu apmierināt arvien augošo pieprasījumu pēc energoresursiem. Uz ziemeļiem no polārā loka patlaban atrasts vairāk nekā 400 lauku ar gāzi un naftu, un būs vēl daudzi citi. Saskaņā ar ASV Ģeoloģijas dienesta datiem tur iespējams iegūt 90 miljardus barelu naftas. Šis apjoms atbilst visas Eiropas Savienības patēriņam 17 gadu laikā. Tam vēl jāpieskaita liels daudzums gāzes.
Šajā situācijā lielākās ieguvējas ir valstis, kuru teritorija robežojas ar dabas resursiem bagāto Arktikas reģionu. Saskaņā ar starptautisko tiesību normām uz daļu no Arktikas naftas atradnēm var pretendēt Krievija, Kanāda, ASV, Norvēģija un Dānija (kā Grenlandes pārstāve). Katrai no valstīm savā piekrastē ir tiesības apsaimniekot 200 jūras jūdžu (ap 370 km) plašu ekonomisko zonu. Precīzas robežas starp dažādu valstu teritorijām Arktikas reģionā ilgu laiku bija galvenokārt teorētisku diskusiju objekts bez jebkādas praktiskas nozīmes, taču tagad robežām ir daudz lielāka nozīme, jo radusies iespēja piekļūt miljardiem dolāru vērtām naftas un gāzes atradnēm. Ne velti attiecīgās valstis cenšas palielināt savu militāro klātbūtni šajā reģionā. Pirms dažiem gadiem Krievija pat nosūtīja zemūdens ekspedīciju uz Ziemeļpolu, kur jūras dibenā novietoja Krievijas karogu. Aktīvu interesi par Arktikas dabas resursiem izrāda pat Ķīna, kurai nav tiešas robežas ar šo reģionu. Ķīnieši apgalvo, ka Arktikas dabas resursi ir "visas cilvēces mantojums", tādēļ meklē iespējas, kā iesaistīties Arktikas resursu iegūšanā.
Vairāk par naftas ieguvi Arktikā un ar to saistītām problēmām lasiet Sestdienā!