Nebūtiskām vajadzībām
«Salīdzinājumā ar pagājušo gadu pirmajā ceturksnī izsniegto kredītu skaits pieaudzis par 106 procentiem, jauno klientu skaits - par 36 procentiem,» teic Lilita Trūpa no Open Credit. Ieva Paegle no Credit24 stāsta, ka arī viņiem šajā gadā ievērojami pieaudzis pārdošanas apjoms. Ātros aizdevumus cilvēki galvenokārt izmanto, ja radušies neplānoti papildu izdevumi, mazāk - lai iegādātos kādu preci vai pakalpojumu. Arī SMScredit.lv izpilddirektors Toms Jurjevs atzīst, ka pieprasījumā pēc ātrajiem kredītiem tirgū ir novērojama stabila izaugsme. Kredītu devēji stāsta, ka aizņēmēji pārsvarā ir jauni, ekonomiski aktīvi cilvēki no 20 gadiem. SIA MInicredit.lv juriste Nadežda Jurgenberga stāsta, ka jaunieši aizņemas aktīvi, bet diemžēl daudzi nespēj naudu atdot laikus: «Ir dažādas situācijas - nav darba, cits naudu neatdod ļaunprātīgi. Cenšamies to atgūt.» Juriste gan izvairās atklāt, kādām metodēm tas izdodas. Citi kreditētāji stāsta, ka aizņēmēji kļūst disciplinētāki un meklē risinājumus, ja radušās grūtības laicīgai aizdevuma atmaksai.
«Saņemt kredītu ar īsziņas starpniecību vai internetā ir salīdzinoši viegli, problemātiskāk naudu pēc tam atdot. Visbiežākie iemesli, kāpēc izmanto tā saucamos ātros kredītus, nereti ir nebūtiski - pietrūkst tusiņam vai jaunam apģērba gabalam, bet ienākumu, par ko atdot parādu, jaunajiem cilvēkiem nav,» stāsta Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta pārstāve Linda Duntava.
Trūkst informācijas
Viens ir risks, ko cilvēki apzinās vai neapzinās, aizņemoties naudu, bet otrs - cik godprātīgi šajā procesā darbojas paši komersanti. Īpaši bīstama šāda darbība var būt attiecībā pret noteiktām sociālām grupām, piemēram, nestrādājošiem jauniešiem vai pensionāriem, kuru spēja uztvert un izpildīt līguma noteikumus var būt ierobežota, skaidro Linda Duntava.
Krīzes laikā tirgū palielinājās tādu pakalpojumu skaits, kas rada aizdomas par kredītu devēja mērķiem un rīcības godprātību, piemēram, bezatbildīga aizdošana, neizvērtējot patērētāja maksātspēju, kredīts pret algu vai pensiju, dažāda veida īstermiņa aizdevumi ar nekustamā īpašuma ķīlu, tai skaitā aizdevumi personām ar negatīvu kredītvēsturi.
Finanšu krīze arī atklāja, ka nebanku sektorā ir problēmas ar tā uzraudzības procesu, jo Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) nebija pieejama pilnīga informācija par šo kredītu darbību. Pieauga sūdzību skaits par kreditētāju aizdevumu noteikumiem un to, ka līgumos netiek norādīta visa normatīvajos aktos pieprasītā informācija. Kontroles problēmas radīja tas, ka bija apgrūtināta informācijas iegūšana par uzraugāmo personu loku - šajā nozarē darbojas ne tikai juridiskas, bet arī fiziskas personas, kas kreditē klientus peļņas gūšanas nolūkā. Daļa informācijas par tām iegūta tikai no sūdzībām PTAC.
Tūkstoš procentu gadā
Galvenās sūdzības līdz šim bijušas par netaisnīgiem līgumu noteikumiem - nesamērīgiem līgumsodiem, sankcijām vai kompensācijām par kredīta atmaksu pirms termiņa, kā arī šķīrējtiesas klauzulām. Piemēram, ja nav ievērots atdošanas termiņš, līgumsods var būt pat aizņēmuma apmērā. Saskaņā ar patērētāju aizsardzības likumu šādi noteikumi ir aizliegti. Arī nebanku kreditoru aizdevumiem piemērojamās gada procentu likmes ir ievērojamas - no 200 līdz 1000% gadā. Krimināllikums gan paredz sodu par augļošanu, bet tiesu praksē attiecībā uz patērētājiem izsniegtajiem kredītiem tas vēl nav piemērots.
Ja cilvēks nonāk parādu atkarībā, situācija ir neapskaužama. Ātro un mazo kredītu lielākā problēma ir augstās procentu likmes. Ne vienmēr cilvēki aizdomājas, ka, aizņemoties 50 latus līdz nākamajai algai, atdodamā summa būs lielāka un viņš riskē ar to, ka līdz nākamajai algai atkal pietrūks zināmas summas. «Vēlos atgādināt, ka neviens likums neparedzēs, ka aizņemtā nauda nav jāatdod. Par savām saistībām jāuzņemas atbildība, un nopietni jāizvērtē aizņemšanās nepieciešamība un atmaksas iespējas,» atgādina Linda Duntava.
Parādu piedzīs kulturāli
Medijos nereti izskanējušas ziņas par drastisko parādu piedziņu no nebanku kreditētāju puses. Nesen televīzijā tika stāstīts par kādu kundzi, kur kredīta piedzinēji viņas prombūtnes laikā iekļuva dzīvoklī un izmeta sievietes mantas uz ielas, jo dzīvokli nenomaksātā parāda dēļ bija ieguvuši savā īpašumā.
Izrādās, patlaban norit parāda ārpustiesas atgūšanas tiesiskā regulējuma (Parāda atgūšanas likumprojekts) izstrāde, lai nodrošinātu taisnīgu, samērīgu un saprātīgu parāda atgūšanu no parādnieka.
Likumprojektā paredzēts noteikt prasības parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbībai (t. sk. prasību parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam saņemt atļauju (licenci) parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai).
Likums, kas noteiktu parādu atgūšanas kārtību, nepieciešams, jo sabiedrībā pēdējā laikā arvien vairāk pieaug neapmierinātība ar parādu atgūšanas uzņēmumu darbību. PTAC saņem arvien vairāk sūdzību tieši par parādu atgūšanas procesu, nevis pašu preci vai pakalpojumu. Būtiskākais, ar ko saskaras patērētāji ārpustiesas parāda atgūšanas procesā, ir pārmērīga samaksa par parāda atgūšanas pakalpojumu. Piemēram, par 3 latu liela parāda atgūšanu noteikti izdevumi 30 latu apmērā.
Pieredzēta arī tāda parāda atgūšanas metožu izmantošana kā draudi, ierašanās darbavietā vai mājās vēlu vakarā, pilnīgas un patiesas informācijas nesniegšana par piedzenamā parāda apmēru un tā veidojošām komponentēm.