Nespējot panākt, lai Latvijas valdība izrāda jebkādu interesi apturēt veselības aprūpes nozares grimšanu arvien dziļākā purvā, pacientu organizācijas kopā ar arodbiedrību ir sākušas cīņu Eiropas Savienības institūcijās, lai panāktu reālus uzlabojumus veselības aprūpē. Prasības ir konkrētas: adekvāts finansējums; tūlītēja pacientu līdzmaksājumu samazināšana; kompensējamo medikamentu finansējuma palielināšana; darba samaksas paaugstināšana ārstniecības personām.
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pants paredz, ka visiem ES politikas dokumentiem un aktivitātēm ir jānodrošina augsts līmenis cilvēku veselības aizsardzībā. Balstoties uz šo punktu, pagājušā gada rudenī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) kopā ar Sustento un pacientu ombudu nosūtīja Eiropas Savienības tiesībsargam Latvijas iedzīvotāju sūdzību par slikto stāvokli veselības aprūpē, ko parakstīja 54 tūkstoši cilvēku. Uz Briseli aizceļoja 20 kg smags apkopoto parakstu sainis - 20 kilogrami Latvijas iedzīvotāju cerību, ka viņus sapratīs, uzklausīs un palīdzēs.
Līdz šim Latvijas valdība ir klaji ignorējusi jebkādus pacientu organizāciju un LVSADA centienus panākt uzlabojumus veselības aprūpē. Finansējums joprojām tiek samazināts un patlaban ir tikai 3,3% no IK. Salīdzinājumam: saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem vidējie ES jauno dalībvalstu izdevumi veselības aprūpei 2008. gadā bija 4,7%, bet attīstītajās Eiropas valstīs 8-10% no IK.
Arī kaimiņvalstis veselības aprūpes finansēšanā ir dāsnākas. Latvijas finansējums veselības jomai ir mazāks par 10% no valsts budžeta, savukārt Lietuva šogad atvēlējusi 12,7%, Igaunija - 13,5%. Savas bažas par nepietiekamu veselības aprūpes valsts finansējumu Latvijas valdībai oficiālā vēstulē 2010. gada augustā izteica arī Pasaules Veselības organizācija.
Nezinu, kādiem vēl ir jābūt argumentiem, lai valdība un Saeima beidzot veselības aprūpi izšķirtos noteikt par prioritāti, atverot valsts maku gan katra iedzīvotāja, gan visas valsts situācijas uzlabošanai. Patlaban Latvijas valsts saviem iedzīvotājiem sedz tikai 56% no veselības aprūpes izmaksām - par pārējo pacienti maksā paši. Tādu, kas var maksāt, kļūst arvien mazāk. Latvijā trīs reizes vairāk iedzīvotāju nekā vidēji ES - 10,1% pret 3,2% - nepieciešamības gadījumā neveic veselības pārbaudi nepietiekamas pakalpojumu pieejamības dēļ. 55% pacientu veselības stāvoklis pēdējā laikā ir pasliktinājies, savukārt 72% cilvēku šogad ir atzinuši savus ienākumus par nepietiekamiem ārstēšanai, liecina Sustento aptaujas dati.
Gads vēl nav pusē, bet Sustento ir saņēmis signālus, ka atsevišķām diagnozēm valsts apmaksāto medikamentu kvotas ir izsmeltas un pacienti faktiski tiek atstāti bez zālēm.
ES tiesībsargs LVSADA un Sustento nosūtīto sūdzību pieņēma izskatīšanai, lūdzot EK priekšsēdētāju Barrozo sniegt atzinumu par minētajiem faktiem. Martā EK sūdzību noraidīja, neiepazīstoties ar situāciju veselības aprūpē pēc būtības. Sustento, LVSADA, kā arī pacientu ombuds ir nosūtījis atbildes vēstuli Eiropas ombudam, ietverot tajā 17 dažādu iebildumu.
Cerības vieš Bulgārijas pieredze, kuras valdība nebaidījās parādīt Eiropas Savienībai kritisko situāciju ilgstošās sociālās aprūpes iestādēs un saņēma ES papildu finansējumu situācijas uzlabošanai. Latvijas valdība mēģina zīmēt saulaināku ainavu, slēpjot pilnīgi visu - naudas trūkumu, krīzes laikā sāktās reformas, bet visbriesmīgākais - Latvijas iedzīvotāju patiešām katastrofālo stāvokli. Tikai runājot par savām problēmām, mēs varam cerēt, ka kāds steigsies mums palīgā tās atrisināt.
* Latvijas Cilvēku ar īpašajām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento veselības politikas koordinatore