Vienmēr sociāli aktīva savā mākslā, A. Zariņa stāsta Dienai, ka radīt šos darbus aicinājusi šodienas dzīve - grūtie apstākļi, kuros cilvēks nezina, kur rodams spēka avots. Iespaidojusi arī pasaules ekonomiskā un vides krīze. «Ir svarīgi būt saskaņā ar savu vidi, nonākt ar to vienā vibrācijā,» teic māksliniece. «Paskatoties uz Latvijas pilskalniem, atgriežoties pie savām saknēm, viss top skaidrs - tā ir zeme ar ļoti senu vēsturi un ļoti lielu spēku, un, nonākot saskaņā ar to, mēs varam iegūt savai dzīvei gan jēgu, gan spēku.»
Māksliniece atklāj, ka izstādes darbos redzams tas, kas pēdējā laikā viņu uzrunā Latvijas ainavā. «Šīs gleznas ir mana saskaņa un draudzība ar vidi, kas ir labs pamudinājums ņemt rokā otu un gleznot,» viņa skaidro.
Līdz ar saskaņas meklējumiem par dumpinieci dēvētās mākslinieces daiļradē, šķiet, šobrīd dominē maigākas un pat liriskas noskaņas. Kā allaž, arī šos darbus viņa ir gleznojusi eļļā, tomēr šoreiz minētā tehnika izmantota viegluma sajūtas radīšanai. A. Zariņa stāsta: «Lai mēs varētu sarunāties ar bērzu vai jūru, rast vairāk prieka un būtu gatavi izjust vissmalkākās vibrācijas, mums sevi ir daudz jāattīra. Diezgan caurspīdīgie un plānie gleznošanas paņēmieni palīdz īstenot manu šodienas programmu.»
Nākamā gada vasarā gleznotāja ir iecerējusi izstādi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls, un tā būs veltīta sabiedrībai un tās vadītājam. Māksliniece jau tagad ir nodevusies radošam pētījumam par atšķirībām starp vienkāršu cilvēku, kas nodarbojas tikai ar savu personīgo interešu realizēšanu, un cilvēku, kas ir gatavs vadīt sabiedrību. «Šī ir pamattēma, kas patlaban mani ļoti interesē,» tā A. Zariņa.
Izstāde