A. Matīss jau iepriekš norādīja, ka konkrētā investora piesaisti nav veikusi Prudentia. Citādās domās ir pats finanšu konsultants. «Protams, tie esam mēs, kas šo investoru atrada. Visos šajos četros gados tie bijām mēs, kas to lielo darbu izdarīja, un tas ir rezultējies ar konkrētu piedāvājumu. Atbilstoši starptautiskajiem standartiem mums pienākas komisija,» kategorisks ir Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš. Uz iebildumiem viņš atbild strikti: «Lai Matīsa kungs skaidro saviem vēlētājiem savas darbības pats. Mēs esam profesionālu investīciju banka, mēs ar šo investoru esam parakstījuši visāda veida dokumentus, mēs esam nodrošinājuši un asistējuši arī padziļinātās izpētes procesu.»
Arī aviācijas nozares eksperta Tāļa Linkaita teiktais liek domāt, ka valdībai nemaz tik viegli neizdosies izvairīties no atlīdzības izmaksas. «Atcelts ir tikai valdības pilnvarojums, bet ne uz pilnvarojuma pamata noslēgtais līgums starp Prudentia un airBaltic,» viņš norāda. Tas gan liek uzdot jautājumu, kāda vispār bija jēga valdības rīcībai, kad tā septembrī atteicās no konsultanta pakalpojumiem.
Veiksmes atlīdzība
SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš Dienai nezināja komentēt jautājumu par iespējamo atlīdzību: «Kompānijas tiesības saņemt jebkāda veida atlīdzību ir definētas noteiktā līgumā. Satiksmes ministrijai ar attiecīgo kompāniju šāda līguma nav. Ir doma, ka šis līgums ir noslēgts airBaltic ar Prudentia. Kādus nosacījumus satur šis līgums, jāprasa pašai kompānijai.»
AirBaltic pārstāvis Jānis Vanags gan aicina sazināties ar akcionāru SM. Beigās gan viņš teic: «Jebkurā gadījumā tā ir konfidenciāla informācija, un es ar to nevaru dalīties.»
Saskaņā ar teju piecus gadus veco pakalpojumu līgumu starp SM un Prudentia Advisors, kas vēl aizvien ir konfidenciāls, bet ar ko Diena ir iepazinusies, konsultantiem pienāktos divus procentus liela «veiksmes atlīdzība no valsts faktiski saņemtajiem finanšu līdzekļiem, ja investoram tiek pārdotas daļa vai visas valstij piederošo airBaltic akciju». Savukārt sagatavotā vienošanās ar vācu investoru paredz, ka 52 miljonu investīcijas, ko paredzēts kapitalizēt 20% airBaltic akciju, faktiski nāk kopā ar apņemšanos tās ieguldīt vairākās Krievijā ražotajās Sukhoi Superjet lidmašīnās.
Vētrainais vakars
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis un Drošības policijas (DP) priekšnieks Normunds Mežviets otrdienas vakarā aiz slēgtām durvīm brīdinājuši par riskiem, kas saistīti gan ar investora finanšu kapacitāti, gan saikni ar Krieviju, un investīciju izcelsmi, Dienai apstiprinājuši vairāki ministri. Tāpēc visilgāk par lēmumu kritiski diskutējuši aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība). Tomēr pēc sākotnējām šaubām L. Straujumas valdība starp trim Satiksmes ministrijas (SM) piedāvātajiem risinājumiem airBaltic finanšu problēmu risināšanai tomēr izšķīrās par vienošanos ar vācu investoru. Kāpēc valdība tik izšķirīgu lēmumu pieņēma sasteigti, apspriežoties teju līdz pusnaktij? AirBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ministrus informējis, ka pusnaktī beidzas vācu investora piedāvājuma termiņš. Tas, ka R. D. Montāga-Girmesa interese par vienošanos ar airBaltic mazinājusies, esot saistīts ar Sukhoi Superjet pirms dažām nedēļām noslēgto 900 miljonu eiro vērto līgumu ar Īrijas lidsabiedrību CityJet par vairāku Krievijā ražoto lidmašīnu piegādi, tādējādi jau sasniedzot mērķi par ieiešanu Eiropas tirgū.
Trīs varianti
SM valdības lemšanai otrdien bija piedāvājusi trīs dažādas alternatīvas. Pirmajā variantā tas ir darījums, kurā ieguldījumu veic gan investors (52 miljonus eiro avansa maksājumiem par lidmašīnu iegādi), gan valsts (80 miljonu eiro avansa maksājumiem par jaunajām lidmašīnām un esošo līzinga maksājumu veikšanai par airBaltic floti). Otrajā variantā tika piedāvāts ņemt pārejas aizdevumu no valsts airBaltic īstermiņa likviditātes nodrošināšanai (75 miljonu aizdevums pēc tirgus principiem līdz 2016. gada beigām vai līdz investora piesaistei, kas varētu prasīt ilgāku laiku). Visbeidzot, trešais valdībai piedāvātais variants paredzēja airBaltic darbības sašaurināšanu, atsakoties no vairākiem nerentabliem lidojumu galamērķiem un atliekot jauno Bombardier lidmašīnu iegādes līguma izpildi par gadu.
No vairākām amatpersonām, kas piedalījās valdības slēgtajā sēdē, bet nevar tajā runāto oficiāli komentēt informācijas ierobežotās pieejamības dēļ, Diena noskaidroja, ka satiksmes ministrs A. Matīss sākotnēji kā prioritāro atbalstījis otro variantu par pārejas perioda aizņēmumu no valsts, tam iebildusi Finanšu ministrija, norādot, ka tas būtu traktējams kā valsts atbalsts, kas jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.
Tas, kas netika pateikts skaļi, - airBaltic draud maksātnespēja, jo kompānijai ir problēmas norēķināties par līzingā pirktajām lidmašīnām un uzturēt esošo floti, var secināt no Prudentia septembrī sagatavotā pārskata par plānotā darījuma nosacījumiem, kas ir noslepenots, bet Diena ar to ir iepazinusies. Lai atrisinātu nacionālās lidsabiedrības finanšu problēmas, 20 miljonu eiro no paredzētajiem 80 miljoniem, kurus valsts ieguldītu airBaltic līdztekus vācu investoram, plānots izlietot līzinga maksājumiem par esošo floti, bet vēl 15 miljonu eiro izlietot lidmašīnu uzturēšanas maksājumiem. Premjerei šī informācija bija zināma arī pirms trešdienas rīta, kad viņa pēc īsas sarunas informēja satiksmes ministru par nodomu prasīt viņa demisiju.
Slepenu apspriedi premjeres L. Straujumas kabinetā par airBaltic finanšu stāvokli ar Valsts kases pārvaldnieka Kaspara Āboliņa, Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara un finanšu ministra Jāņa Reira un vairāku citu amatpersonu piedalīšanos Diena novēroja jau pagājušajā otrdienā. SM vadību tajā pārstāvēja parlamentārā sekretāre Karīna Korna (Vienotība), ministrs atradās atvaļinājumā ārpus valsts. J. Reirs jau tobrīd iebildis pret valsts aizdevumu airBaltic un norādījis uz to, ka SAB atzinumā par potenciālo investoru nav iekļautas rekomendācijas neparakstīt jauno akcionāru līgumu ar R. D. Montāgu-Girmesu, tikai atrunāti ar to saistītie riski, politisko lēmumu atstājot valdībai.
Ienāks nākamgad
Kapitalizējot veikto finansiālo ieguldījumu, investors uzņēmumā varētu ienākt nākamā gada pirmajā pusē, informē Kaspars Ozoliņš. Tomēr līdz tam vēl ir ejams zināms ceļš. Pēc valdības lēmuma attiecīgie grozījumi jāveic Saeimai. Konkrētā investora piesaiste esot uz laiku, proti, līdz brīdim, kad izdosies atrast stratēģisko investoru, tomēr ne vēlāk kā divu gadu laikā. Ja stratēģisko investoru neizdosies atrast, kā norāda K. Ozoliņš, valdībai būs pie šī jautājuma jāatgriežas. Zinātāji gan teic, ka atrast stratēģisko investoru pašreizējā situācijā būs diezgan nereāli, līdz ar to var secināt, ka R. D. Montāgs-Girmess šeit varētu būt uz palikšanu.