Apdrošināšanas krāpšana nav nenozīmīgs noziegums bez upuriem. Krāpnieciskas prasības un aizdomīgo krāpšanas gadījumu izmeklēšanas izmaksas liek godīgiem klientiem maksāt augstākas prēmijas. Krāpšanas izmeklēšanai ir ietekme arī uz apdrošinātāju spēju ātri apstrādāt īstās, godprātīgās prasības, tādējādi godīgajiem klientiem nereti nākas neplānoti ilgi gaidīt atlīdzības izmaksu.
Lai gan Latvijā nav veikti apjomīgi pētījumi, mūsu apdrošinātāju aplēses liecina, ka vidēji 10% no visām izmaksātajām atlīdzībām ir krāpnieciska rakstura. Tātad pagājušajā gadā Latvijā atlīdzībās tika izmaksāti 217 miljoni eiro, vidēji 21,7 miljoni tika izkrāpti. Interesanti arī, ka 2012. gadā veikts pētījums Somijā atklāj, ka 27% cilvēku atzinuši, ka viņu paziņu lokā ir cilvēks, kas apdrošināšanas atlīdzību saņēmis krāpjoties. Visticamāk, līdzīga aptauja mūsu valstī uzrādītu tikpat augstu proporciju, ja ne vēl lielāku.
Klientiem jāsaprot, ka apdrošinātājs naudu iekasē no klientiem un arī izmaksā klientiem. Tātad, pieņemot, ka Latvijā apdrošināšanu iegādājas aptuveni viena trešdaļa iedzīvotāju (~650 000) un 22 miljoni eiro izmaksāti nepamatoti, vienkāršoti izsakoties, katram no šiem 650 000 klientiem būtu jāziedo 34 eiro, lai nosegtu izkrāpto apjomu. Vai kāds no mums vēlas kompensēt krāpnieku nodarījumus? Protams, apdrošināšanu iegādājas arī juridiskas personas, un, iespējams, kopējais klientu skaits ir lielāks, taču jautājuma būtību tas nemaina - klientu iemaksas sedz gan nepamatoti iegūtās atlīdzības, gan apdrošinātāju drošības dienestu uzturēšanu. Ne mazāk svarīgi ir, ka apdrošināšanas krāpnieki noslogo jau tā pārslogoto Valsts policiju. Ja lieta nonāk līdz tiesai, arī tiesu sistēmas darba apjoms palielinās. Rezultātā tiek patērēts laiks un resursi, kas kavē citu būtisku lietu izmeklēšanu un izskatīšanu, un tam tiek tērēta nodokļu nauda.
Apdrošinātājiem ir savi drošības dienesti, kas strādā ar visiem aizdomīgajiem gadījumiem. Par noziedzīgām aktivitātēm apdrošināšanā draud kriminālatbildība, un katru gadu tiek ierosinātas vairākas krimināllietas. Taču izmeklēšanas efektivitātei šķēršļus rada tas, ka Krimināllikumā nav atsevišķa panta par apdrošināšanas krāpšanu. Šāds pants daudz skaidrāk norādītu uz noziedzīgu darbību, kā arī atvieglotu darbu policijai un tiesām, kas cīnās ar darbaspēka resursu trūkumu. Par spīti tam, ka Valsts policijai trūkst resursu un ir grūti piesaistīt labākos speciālistus, jāuzteic tās vadība par problēmas izpratni un gatavību sadarboties.
Tomēr pats būtiskākais ir sabiedrības attieksme un rīcība. Apdrošinātāju drošības dienesti strādā ar sekām, bet cēloņi meklējami sabiedrības domāšanā un ieradumos. Pieciešot un atbalstot līdzcilvēku negodīgo rīcību, tiek zāģēts zars, uz kura pats sēdi, jo rezultātā gandrīz mēs visi tiešā vai netiešā veidā par to maksājam.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents